RKĢ 5.-12.klašu teātra studija “Satikās te daži” gatavojas sezonas noslēgumam

RKĢ 5.-12.klašu teātra studija “Satikās te daži” gatavojas sezonas noslēgumam

By: skola_admin

24-05-2016

,

RKĢ 5.-12.klašu teātra studija “Satikās te daži” šajā sezonā ir ļoti aktīvi strādājusi. “Sezonu sākām ar Imantu Ziedoni – lasījām “Taureņu uzbrukumu” un “Epifānijas”, “būrāmies” tam visam cauri un gatavojāmies skatuves runas konkursam “Zvirbulis”. Uz to rajonā tika izvirzīti Alise Ozola no 6.klases, Everts Štubis no 8.klases un Signe Rozenberga no 12.klases. Alisi un Evertu apsveicām ar iegūtajiem 3.pakāpes diplomiem,” tā stāstu par nu jau gandrīz aizvadīto sezonu sāk teātra studijas vadītāja Beata Bērziņa. Uzreiz pēc tam Imanta Ziedoņiem tekstiem likām klāt mūsdienu mūziku, skatuves kustības pamatus un tapa “Taureņu uzbrukums” – darbs, ar kuru daudzi guva savu pirmo skatuvisko pieredzi. Tam sekoja priekšnesumi ēnu teātra tehnikā Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā, un tad jau klāt bija pirmais kolektīvais konkurss “Reiz ziemā”, uz kuru devās apvienotā 1.-12.klašu teātra studija ar Ziemassvētkiem veltītu uzvedumu. Šo pašu darbiņu rādījām ne tikai savās mājās – RKĢ un konkursā, bet arī Kalnciema baznīcā. Kaut kad šajā posmā mums radās arī nosaukums, kuru nevarējām “izperēt” nedz pagājušajā mācību gadā, nedz šī gada sākumā.

Dalība festivālos visā Latvijā

Un tad jau bija pienācis arī 2016.gads un sākām darbu pie mūsu šīs sezonas izrādes “Augšup pa lejupejošām kāpnēm”. Ar fragmentu no šī darba piedalījāmies Mazo formu skatuves uzvedumu konkursā un guvām 3.pakāpes diplomu. Un tad sākās bērnu un jauniešu teātra festivālu “sezona”. “Kad ar jauniešiem plānojām, kuros festivālos piedalīsimies, secinājām, ka martā un aprīlī piecu nedēļu garumā mums nebūs brīvas NEVIENAS nedēļas nogales, bet jaunieši tik un tā teica: “Braucam!” smejas skolotāja Beata. Un tā nu braucām… uz “Laimes lāci” Siguldā, “Saspēli” Limbažos, “Teātra pavasari” Ogrē un “un es iešu un iešu..” Valmierā. Un, jā, vēl pa vidu mums bija arī Kristīgo jauniešu uzvedumu festivāls, kuru rīkojām paši. Rezultātā mums ir čupiņa ar pateicībām un atzinībām, kā arī Valmieras teātra festivāla laikā iegūtais tituls – aktuālākā jauniešu izrāde.

Divi viedokļi par festivāliem

Divi teātra studijas dalībnieki mēģināja aprakstīt savas emocijas par festivāliem un sanāca tā:

Sigulda. Siguldā man ļoti patika skatuve, bet vienīgais mīnuss, ka otrā skatuves malā nebija aizkulišu. Nepatika, ka bija ļoti cieti matrači, kur gulēt un bija ļoti auksts, bet nu tā nakts bija tāda kā piedzīvojums. Šajā festivālā nospēlējām vislabāk pēc manām domām.

Limbaži. Skatuve man patika, bet varēja būt bišk zemāk. Ļoti nepatika vietas kur mēs gulējām, bet nu neko labu jau nevar dabūt par 6€, kā skolotāja sacīja. Nospēlējām labi, tā teica viens režisors.

Ogre. Skatuve bija ļoti slikta. Neuzstājāmies uz skatuves, bet gan zāles vidū. Aizskatuves nebija. Bija tikai kaut kādi kartona gabali. Atklājām festivālu, nospēlējām labi.

Valmiera. Skatuve ļoti nepatika. Ļoti čīkstēja grīda aizkulisēs un uz skatuves. Man patika, ka beidzot skatītājiem bija kādas emocijas, jo es dzirdēju kā cilvēki smējās un izrādīja citas emocijas. Nospēlējām labi.“

Un otrs… “Mēs, Rīgas Katoļu ģimnāzijas teātra studija “Satikās te daži” piedalījāmies pagaidām divos teātra festivālos Siguldā un Limbažos. Mēs guvām ļoti lielu pieredzi, skatoties un iepazīstoties ar citām teātra studijām. Mēs sadraudzējāmies arī ar citiem un lieliski pavadījām laiku. Kad uz skatuves kāpām mēs, mums bija ļoti liels uztraukums kā jau visiem. Mēs sapratām uz kādas skatuves mums ir strādāt vieglāk. Mēs guvām atzinību un uzslavu no citiem, kas lika saprast, ka mēs to tiešām varam un gribam turpināt.

Mūsu kolektīvā strādāt nav viegli tāpēc, ka mēs daudz smejamies un mums iet ļoti jautri. Tāpēc mums ir lieliska skolotāja, kas atgādina par darbu. Šajos festivālos galvenais ir atdot sevi visu tik ļoti, lai, nonākot no skatuves, mums būtu slapjas muguras no centības un darba. Festivālos skolotāji var iepazīt tuvāk citus vadītājus un dalīties savā pieredzē, lai varbūt dotu kādu labu ideju vai padomu turpmākajam darbam.

Šajos festivālos mums, protams, bija grūtības, un asaras. Vislielākās grūtības bija “savākt” un pārvarēt sevi. Jo ja ir problēmas personīgajā dzīvē, tad to varēs pamanīt arī uz skatuves. Mēs guvām lielu pieredzi, strādāt kopā ar cilvēkiem, uzklausīt viņus, saprast viņu idejas un ņemt tās vērā. Gūstot pieredzi, skatoties citas teātra grupas, mēs redzējām, kādas kļūdas bija viņiem vai kas bija labs, un, ja mēs šīs kļūdas redzējām arī mūsu uzvedumā, piestrādājām, lai šis defekts kļūtu par efektu. Pēc šiem festivāliem mēs visi bijām ļoti, ļoti laimīgi gan par padarīto, gan jautrību. Atgriezāmies mājās ar smaidu sejā. Vairs nevaram sagaidīt nākamo festivālu, lai dotos uz turieni un pierādītu sevi. Paldies festivāliem ” Laimes lācis” un, ” Saspēle”.

Sezonas noslēgums

Pašās sezonas beigās piedalījāmies vēl vienā mazo formu uzvedumu konkursā – šoreiz to organizēja RIMS (Riga International Meridian School) . Parādot divās kārtās divus darbus: fragmentu no sezonas sākumā tapušā “Taureņu uzbrukuma” un bērniem paredzēto gabaliņu “Steidzami meklēju ūdenslīdēja tērpu” guvām otro vietu. Un tagad palicis tikai divas lietas – parādīt izrādi skolā (to vēl skolā neviens nav redzējis!) un parādīt izrādi jūnija sākumā Liepājā prestižajā “Izrāžu parādē”.

 

Dalībnieku viedoklis

Bet ko tad jaunieši paši saka par piedzīvoto šajā mācību gadā?

Signe, 12.klase:

Šis gads teātra studijā bija awsome, – daudz emociju, daudz strīdu, bet tam visam tikām pāri kā komanda.

Pa šo teātra gadu esmu kļuvusi drošāka, esmu sapratusi, – ja komandā ir draudzība un uzticēšanās, tad strīdi nav šķērslis. Galvenais ir komandas darbs un uzticēšanās viens otram.

Ļoti laba pieredze ir visi konkursi, festivāli un jebkura uzstāšanās. Tu iepazīsti jaunus cilvēkus, redzi citu veikumu un apskati Latvijas pilsētas.

Nākamā gada teātra bērniem iesaku nebaidīties no izaicinājumiem, nebaidīties no skolotājas Beatas – viņa ir labs cilvēks un tikai dažreiz uzliek “rokas uz kakla”. Un, lūdzu, ievērojiet mēģinājumu laikus un dienas. Ja to ievērosi, tad problēmu teātrī nebūs.

Sāra, 6.klase:

Es teātrī esmu guvusi daudz pieredzes un daudz jaunu draugu. Nevienu reizi neesmu nožēlojusi, ka atnācu uz teātri.

    Te būs daži “kāpēc” Tev būtu jānāk uz teātri:

    • – Mums ir labākā, mīļākā, mācošākā skolotāja pasaulē
    • – Mūsu kolektīvā neviens nav lieks
    • – Teātris mums ir otrās mājas
    • – Mēs braucam uz citām pilsētām, piedaloties festivālos
    • – Mēs visi teātrī esam draugi
    • – Mēs spēlējam teātra spēles
    • – Mēs vienkārši esam LIELA, MĪĻA TEĀTRA ĢIMENE

Everts, 8.klase:

Es teātrim pievienojos pagājušajā gadā – “sēdēju pie mūzikas”. Tur iemācījos strādāt ar mūzikas programmām, skaņu pulti. Šogad, protams, iemācījos daudz vairāk – iemācījos labāku leksiku, skatuves kustības, iemācījos nekautrēties tik daudz, pieņemt dažādas situācijas un sadraudzējos ar kolektīvu, un pavadīju ļoti labi laiku. Iemācījos daudz dzejoļus un prozas gabalus. Daudz lasīju, runāju, klausījos. Šī bija ļoti, ļoti laba pieredze un ieguvums manā dzīvē.

Alise, 6.klase:

Nāciet uz teātri! Teātris ir diezgan foršs pasākums un man tas ļoti patīk, jo te emocionāli var izaugt. Te var iemācīties gan dejot, gan dziedāt. Te mēs varam izpaust savu būtību un spēlēt to, kas patiesībā dzīvē nemaz neesam. Ir diezgan daudz jāstrādā, tāpēc brīvais laiks arī dažkārt paiet teātrī. Jārēķinās, ka visā šajā pasākumā būs jāatdod enerģija. Man ļoti patīk teātris. Es mīlu teātri!

Amanda, 5.klase:

Man patīk, ka teātrī var iemācīties daudz ko jaunu. Piemēram, es iemācījos dejot polonēzi. Man lielākais izaicinājums ir nospēlēt lomu tā, kā vajag (kas man bieži nesanāk). Vēl man liels izaicinājums ir pierast pie dažādām skatuvēm, jo katrā festivālā un konkursā skatuves bija dažādas. Vislabākais, piedaloties teātrī, ir braucieni uz festivāliem.

Nikola, 5.klase:

Man ļoti patīk teātris, jo šeit visi ir labi draugi. Man patīk braukt uz festivāliem. Šeit var iemācīties dejot un runāt, var iegūt draugus, prieku, smieklus un piedzīvojumus. Var rēķināties, ka skolotājas rokas būs uz “jūsu kakla”. Var rēķināties ar ilgām stundām mēģinājumos, bet tas ir tā vērts. Nāc uz teātri un nenožēlosi!

Terēze, 6.klase:

Es teātrim pievienojos tikai šogad un esmu ļoti laimīga, ka esmu šeit. Esmu iemācījusies vairāk par teātri, par to, kas ir etīde, mizanscēnas utt. – nu, daudz dažādas teātra lietiņas. Esmu satikusi daudzus foršus cilvēciņus. Esmu guvusi pieredzi uzstājoties un man vairs nav tik ļoti bail kāpt uz skatuves lielas publikas priekšā.

Esmu braukājusi pa dažādām vietām uz festivāliem un tur superīgi pavadījusi laiku. Man tas šķiet ļoti interesanti. Es lepojos ar to, ka esmu teātrī. Katru reizi, kad stāstu ģimenei vai citiem cilvēkiem par savas teātra trupas uzstāšanos, es to stāstu ar lepnumu.

no images were found