Dokumenti

1. Vispārīgie noteikumi
   • Rīgas katoļu ģimnāzija (turpmāk tekstā – Ģimnāzija) ir Nodibinājuma „Rīgas Romas katoļu ģimnāzija” (turpmāk tekstā – Dibinātājs) dibināta privāta (Baznīcas) vispārējās izglītības iestāde, kas īsteno pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.
   • Ģimnāzijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī Ģimnāzijas nolikums, kuru apstiprina Dibinātājs.
   • Ģimnāzijai ir sava simbolika, zīmogs un noteikta parauga veidlapas.
   • Ģimnāzijas finanšu līdzekļu aprite notiek Nodibinājuma „Rīgas Romas katoļu ģimnāzija” kontā AS Swedbank Latvijas filiālē.
   • Ģimnāzijas juridiskā un faktiskā adrese: Ojāra Vācieša iela 6, Rīga, LV-1004.

2. Darbības mērķi, pamatvirziens un uzdevumi
   • Ģimnāzijas darbības mērķi:
     • veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu;
     • sekmēt izglītojamā (turpmāk tekstā – skolēna) integrāciju sabiedrībā un nodrošināt iespējas iesaistīties valsts un sabiedrības dzīvē;
     • veidot skolēnos pozitīvu un atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem un Latvijas valsti, prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt skolēnus mūžizglītībai un apzinātai karjerai.
   • Ģimnāzijas darbības pamatvirziens ir izglītojošā darbība.
   • Ģimnāzijas uzdevumi ir:
     • īstenot licencētās izglītības programmas;
     • nodrošināt iespēju skolēniem iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību un spēju uzņemties atbildību;
     • izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas, kas nodrošina skolēna personības vispusīgu, harmonisku attīstību;
     • dot iespēju skolēniem mācīties izprast, pārbaudīt un novērtēt savas spējas dažādās jomās un attīstīt tās saviem dotumiem un interesēm atbilstošā jomā, veidot pozitīvu attieksmi pret sevi un sabiedrību;
     • sadarboties ar skolēnu vecākiem vai aizbildņiem (turpmāk tekstā – vecākiem);
     • racionāli izmantot Nodibinājuma „Rīgas Romas katoļu ģimnāzija” finanšu, saimnieciskos, materiālos un citus resursus;
     • sadarboties ar valsts un pašvaldības institūcijām, nevalstiskajām organizācijām;
     • sniegt sociāli psiholoģisko atbalstu skolēniem;
     • ievērot demokrātisma, humānisma, zinātniskuma, individuālās un integrētās pieejas, diferenciācijas, sistēmiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.
     • Īstenot pirmsskolas izglītības programmu un sagatavot izglītojamo (turpmāk – bērnu) pamatizglītības apguvei.
     • Pirmsskolas izglītības satura apguve bērnam nodrošina: individualitātes veidošanos; garīgo, fizisko un sociālo spēju attīstību; iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību; saskarsmes spēju, emociju, jūtu, attieksmju veidošanos; veselības nostiprināšanu; psiholoģisko sagatavošanu pamatizglītības apguvei; valsts valodas apguvi.

3. Īstenojamās izglītības programmas
   • Izglītojošo darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Izglītības programmu īstenošanu reglamentē Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un vispārējās izglītības standarti.
   • Ģimnāzija piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:
     • pirmsskolas izglītības programmu (programmas kods 01011111)
     • vispārējās pamatizglītības programmu (programmas kods 21011111);
     • vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu (programmas kods 31011011);
     • vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu (programmas kods 31012011);
     • vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programmu (programmas kods 31014011);
     • vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu (programmas kods 31013011).
   • Ģimnāzija var izstrādāt, licencēt arī citas izglītības programmas Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk tekstā – IZM) noteiktajā kārtībā.
   • Pedagogi ir tiesīgi izmantot IZM vai pašu izstrādātās mācību priekšmetu programmas, kuras izvērtē attiecīgās metodiskās komisijas un apstiprina Ģimnāzijas direktors.
   • Ģimnāzijas mācību plāni tiek veidoti saskaņā ar Ģimnāzijas izglītības mācību programmām, pamatojoties uz Ministru kabineta (turpmāk tekstā – MK) noteikumiem.
   • Ģimnāzija īsteno interešu izglītības programmas.
   • Mācības Ģimnāzijā notiek latviešu valodā.

4. Izglītības procesa organizācija
   • Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada un semestru sākuma un beigu datumu, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka MK.
   • Skolēnu uzņemšana un atskaitīšana Ģimnāzijā un pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši MK noteikumiem. Skolēnu uzņemšana 1. klasē tiek veikta bez iestājpārbaudījumiem.
   • Izglītības procesa organizāciju PPII nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Ministru kabineta noteikumi, citi ārējie normatīvie akti, Iekšējās kārtības noteikumi un citi Iestādes iekšējie normatīvie akti.
   • Mācību darbs PPII tiek organizēts noteiktā kārtībā dienas gaitā pirmsskolai raksturīgās organizācijas formās – rotaļnodarbības ar integrētu mācību saturu bērna fiziskai, psihiskai un sociālai attīstībai.
   • Mācību un audzināšanas procesa plānošanai un organizēšanai, ieskaitot mācību formu, metožu un materiālu izvēli, jānotiek, sadarbojoties ar vecākiem.
   • Iestādes mācību slodzi nosaka VIL un pirmsskolas izglītības programma.
   • Izglītojamam vieta PPII tiek saglabāta uz periodu, kas nav garāks par vienu kalendāro gadu attaisnojošu iemeslu dēļ, pamatojoties uz vecāku iesniegumu un/vai pedagoģiski – medicīniskās komisijas atzinumu.
   • Atkarībā no izglītojamo veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamo atrašanos PPII pēc 7 gadu sasniegšanas var pagarināt par vienu gadu pēc ģimenes ārsta atzinuma un vecāku vēlmēm, un pamatojoties uz pedagoģiski – medicīniskās komisijas atzinumu.
   • Pedagogi sniedz vecākiem (aizbildņiem) mutisku vērotā vērtējumu par izglītojamo, kurā ir ietverta viņa fiziskā attīstība, sociālās iemaņas un prasmes, apgūtās zināšanas un intereses, izglītojamā veselības stāvoklis un ieteikumi vecākiem.
   • – 12. klasei divreiz gadā notiek skolotāja, vecāku un skolēnu apspriedes.
   • PPII pedagogu, vecāku apspriedes notiek divreiz gadā.
   • Beidzot PPII, izglītojamais saņem izziņu par Vispārizglītojošās pirmsskolas izglītības programmas apguvi.
   • Ņemot vērā bērnu vecāku (aizbildņu) pieprasījumu, bērnu daudzumu un vecumu atšķirības iestādes vadītājs grupas komplektē: pēc vecuma īpatnībām:
     • 1,6 – 3 gadu vecuma bērni,
     • 3 – 4 gadu vecuma bērni,
     • 4 – 6 gadu vecuma bērni.

Bērnu skaits grupās, kurās īsteno vispārējās pirmsskolas izglītības programmas: 16 bērnu. Iespējama izglītības procesa organizācija neliela skaita jaukta vecuma grupās. Iespējams veidot integrētas grupas, kuras apmeklē veseli bērni un bērni ar fiziskās vai garīgās attīstības traucējumiem, realizējot bērnu attīstībai un veselības stāvoklim atbilstošu pirmsskolas izglītības programmu.

• No PPII izglītojamo atskaita uz vecāku iesnieguma pamata, kā arī, ja vecāki (aizbildņi) ilgāk par 2 mēnešiem nav seguši bērna uzturēšanas izdevumus, ja vecāki (aizbildņi) sistemātiski nepilda iestādes iekšējās kārtības noteikumus.
• Priekšnoteikums skolēnu uzņemšanai Ģimnāzijas 10. klasē ir apliecība par vidējo pamatizglītību un sekmju izraksts, bet 2. – 9. un 11. – 12. klasē – liecība. Uzņemot skolēnus 10. klasē, Ģimnāzija, saskaņojot ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu (turpmāk tekstā – Departaments), var rīkot iestājpārbaudījumu un uzņemt skolēnus konkursa kārtībā.
• Skolēnu maksimālo mācību stundu slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums.
• Mācību nedēļas garums ir 5 dienas. Ģimnāzija strādā vienā maiņā. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda, tās ilgums 1. – 12. klasē ir 40 minūtes. Pirms 1. mācību stundas ir rīta lūgšana 5 minūtes.
• Mācību slodzes sadalījumu pa nedēļas dienām atspoguļo stundu saraksts, kuru apstiprina Ģimnāzijas direktors.
• Stundu saraksts:
  • ietver licencēto izglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases stundu;
  • ir nemainīgs visu semestri, izmaiņas tajā var veikt tikai direktora vietnieks mācību darbā, iepriekš informējot skolēnus un pedagogus.
• Ģimnāzija nodrošina fakultatīvās nodarbības, individuālās un grupu nodarbības par Dibinātāja vai vecāku līdzekļiem pēc obligātā mācību laika beigām, ievērojot brīvprātības principu. Šīm nodarbībām tiek veidots atsevišķs saraksts, kuru apstiprina Ģimnāzijas direktors.
• Uzņemot skolēnus, Ģimnāzija slēdz līgumus ar skolēnu vecākiem.
• Katru nedēlu, katrai klasei ir:
  • klases audzinātāja stundas, kurās pārrunājamas tēmas: satiksmes drošība, darbība ekstremālās situācijās, valsts svētki, atceres dienas, pilsoņa un iedzīvotāja tiesības un pienākumi, Satversmes konstitucionālais pamats, veselīgs dzīvesveids, uzvedība un saskarsmes kultūra, profesijas izvēle, tālākizglītība, raksturizglītība (tādas tēmas kā cieņa, godīgums, morālā drosme, līdzcietība, prieks, taisnīgums, centība, izpalīdzība, laipnība, gudrība, brīvība un atbildība, mērenība, solidaritāte, pateicība, uzticamība, ticība, cerība, mīlestība), u.c. saskaņā ar klases audzinātāju stundu programmu, kura pieņemta klases audzinātāju metodiskajā komisijā un apstiprināta ar Ģimnāzijas direktora rīkojumu;
  • Mise reizi nedēļā.
• –4. klašu skolēniem, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem, tiek organizētas pagarinātās darba dienas mācību grupas. To darba režīmu nosaka ar Ģimnāzijas direktora rīkojumu.
• Skolēnu mācību sasniegumus Ģimnāzija vērtē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Ģimnāzijā apstiprināto Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
• Dokumentu par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības apguvi izsniegšana notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
• Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros tiek organizēti centralizētie eksāmeni, apliecina Valsts izglītības satura centra (turpmāk tekstā – VISC) izdots sertifikāts.
• Katra starpsemestra/semestra beigās skolēni saņem IZM apstiprinātajam paraugam atbilstošu liecību, katra mēneša beigās – izrakstu par mācību sasniegumiem un nodarbību apmeklētību. Kā arī (pedagogs/ vecāks/ skolēns) pārrunu laikā skolēns prezentē pārskatu par aizvadīto mācību posmu.
• Ar Ģimnāzijas Pedagoģiskās padomes ieteikumu Ģimnāzijas direktoram ir tiesības noteikt ne vairāk kā divus mācību gada noslēguma pārbaudes darbus 5., 7., 8., 10. un 11. klasē. To saturu, organizēšanas veidu un laiku akceptē Ģimnāzijas Metodiskā padome un apstiprina direktors ne vēlāk kā līdz mācību gada 1. semestra beigām.
• Ģimnāzijas Pedagoģiskā padome var izskatīt jautājumu un lemt skolēnu atskaitīt no Ģimnāzijas, pirms tam veicot MK noteikumos noteiktos pasākumus un informējot skolēnu vecākus ja:
  • skolēni bez attaisnojoša iemesla neapmeklē vairāk kā divpadsmit mācību stundas mēnesī;
  • atkārtoti un/vai rupji pārkāpj Ģimnāzijas darbu reglamentējošos dokumentus;
  • kādā no mācību priekšmetiem vērtējums gadā ir zemāks par četrām ballēm.
• Ievērojot Ģimnāzijas Pedagoģiskās padomes ieteikumu, Ģimnāzijas direktoram ir tiesības noteikt pēcpārbaudījumus un papildu mācību pasākumu organizēšanu skolēniem (izņemot 9. klasi un 12. klasi).
• Pamatojoties uz pēcpārbaudījumu rezultātiem, saskaņā ar MK noteikumiem Ģimnāzijas direktors pieņem lēmumu par skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē vai atstāšanu uz otro gadu tajā pašā klasē, par to informējot skolēnus un viņu vecākus.
• Saskaņā ar normatīvajiem aktiem skolēni atsevišķos gadījumos vienā gadā var apgūt divu vai vairāku klašu kursu (mācību priekšmetu programmas). Atbilstoši Pedagoģiskās padomes ierosinājumam Ģimnāzijas direktors izdod rīkojumu.
• Skolēniem, kuri sistemātiski pārkāpj Ģimnāzijas iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus. Skolēna uzvedību var izskatīt klases kolektīvā, pašpārvaldes organizācijās, Ģimnāzijas administrācijas sēdē, Ģimnāzijas padomē, nepieciešamības gadījumā par to ziņojot tiesībsargājošām instancēm.
• Mācību gada laikā klase var izmantot ne vairāk kā 15 mācību dienas ekskursijām, projektiem, sporta pasākumiem, olimpiādēm un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem.
• Skola var organizēt mācību – darba praksi, kuru vada pedagogs vai skolas darbinieks, kurš ir atbilstoši kvalificēts un instruēts par darba saturu.
• Mācību – darba praksē izglītojamie veic pienākumus atbilstoši savam vecumam, ievērojot Ministru kabineta noteikumus – Noteikumi Nr. 206 ”Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību”, Noteikumi Nr. 10 “Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”, kā arī darba drošības un ugunsdrošības noteikumus.
• Ģimnāzija organizē skolēniem konsultācijas mācību priekšmetos ārpus obligātā mācību laika.
• Ievērojot mācību priekšmetu standartu un programmu prasības, mācību priekšmetu skolotāji izstrādā tematiskos plānus, kuri tiek apspriesti mācību priekšmetu metodiskajās komisijās un kurus apstiprina direktora vietnieks mācību darbā.
• Skolotājs ir tiesīgs izstrādāt mācību priekšmetu programmas atbilstoši mācību priekšmeta standartam un IZM izstrādātajam mācību priekšmeta programmas paraugam. Izstrādātās mācību priekšmetu programmas izvērtē metodiskā komisija un ierosina tās apstiprināt Ģimnāzijas direktoram.
• Metodisko darbu Ģimnāzijā vada Metodiskā padome, kuras reglamentu apstiprina Ģimnāzijas direktors. Par Metodiskās padomes darbu atbild direktora vietnieks mācību darbā. Metodiskās padomes sastāvā ietilpst Ģimnāzijas direktors, Metodisko komisiju vadītāji, metodiķi, bibliotekārs, direktora vietnieks mācību darbā.
• Metodiskā padome:
  • analizē, plāno un koordinē metodisko komisiju darbu;
  • nosaka prioritāros metodiskā darba un pedagogu tālākizglītības virzienus;
  • sagatavo priekšlikumus Ģimnāzijas izglītības programmu satura pilnveidošanai, izvērtē metodisko komisiju priekšlikumus.
• Metodiskās komisijas:
  • izvērtē pedagogu izstrādātās mācību priekšmetu programmas un ierosina Ģimnāzijas direktoram tās apstiprināt;
  • apspriež pedagogu tematiskos plānus un saskaņo katrai klasei veicamo pārbaudes darbu (domraksti, tematiskie kontroldarbi, ieskaites, referāti, zinātniski pētnieciskie darbi, u.c.) grafiku semestrim;
  • veicina starppriekšmetu saikni starp atsevišķiem mācību priekšmetiem vai tēmām;
  • analizē skolēnu un pedagogu darba rezultātus;
  • risina ar mācību saturu, mācību līdzekļu izmantošanu, Ģimnāzijas inovatīvo darbību saistītus jautājumus;
  • organizē olimpiādes, projektu nedēļas, pieredzes apmaiņu, savstarpējo stundu hospitāciju, analizē to rezultātus u.tml.
  • izvērtē piedāvāto mācību literatūru, saskaņo un iesniedz akceptēšanai Metodiskajā padomē izmantojamo mācību grāmatu un mācību līdzekļu sarakstu.

5. Izglītojamā pienākumi un tiesības
   • Skolēnu vispārīgie pienākumi:
     • pilnvērtīgi izmantot mācībām plānoto laiku, piedaloties un gatavojoties nodarbībām;
     • ievērot kristīgās morāles principus un Ģimnāzijā praktizētās katoliskās tradīcijas;
     • uzņemties personisku atbildību par savām mācībām un uzvedību Ģimnāzijā un tās organizētajos pasākumos;
     • piedalīties projektu izstrādes un zinātniski pētnieciskajā darbā;
     • informēt klases audzinātāju par stundu kavējumu iemesliem, 2 dienu laikā pēc ierašanās skolā uzrādīt vecāku zīmi (par kavējumu līdz trim dienām) vai ārsta zīmi (par kavējumu, ilgāku par trim dienām), atbrīvojumu no sporta stundām;
     • ievērot vispārpieņemtās ētikas un sabiedriskās uzvedības normas, Ģimnāzijas iekšējās kārtības noteikumus, Ģimnāzijas direktora rīkojumus, kā arī klašu audzinātāju, mācību priekšmetu skolotāju un Ģimnāzijas medmāsas norādījumus, Ģimnāzijas padomes un Skolēnu padomes lēmumus;
     • ar cieņu izturēties pret Valsti, sabiedrību, ģimeni, dažādu reliģiju un rasu pārstāvjiem, tautām, etniskajām grupām un citu minoritāšu pārstāvjiem;
     • ar cieņu izturēties pret Ģimnāzijas skolēniem, pedagogiem un darbiniekiem;
     • censties izprast, iepazīt un savā darbībā ievērot demokrātijas principus;
     • rūpēties par Ģimnāzijas prestižu sabiedrībā, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, pārstāvēt Ģimnāziju dažādos pasākumos;
     • rūpēties par Ģimnāzijas estētiskās vides, inventāra saglabāšanu, kārtību, tīrību, piedalīties sabiedriski derīgajos darbos Ģimnāzijā un ārpus tās;
     • Ģimnāzijā ģērbties gaumīgi un neuzkrītoši, ievērojot lietišķo ģērbšanās stilu;
     • rūpēties par savu veselību un personīgo higiēnu;
     • saudzēt dabu un apkārtējo vidi;
     • nēsāt līdzi skolēnu apliecību;
     • mācību laikā 1. – 9. klašu skolēniem nēsāt līdzi dienasgrāmatu, kārtīgi veicot nepieciešamos ierakstus.
     • Izglītojamie, kuri sistemātiski pārkāpj skolas iekšējās kārtības noteikumus, var tikt disciplināri sodīti ar piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par ko tiek informēti izglītojamā vecāki vai aizbildņi.
     • Izglītojamo pienākumi ir noteikti Izglītības likuma 54.pantā, kā arī detalizētāk tie noteikti RKĢ PPII IKN un pirmskolas izglītības grupu iekšējās kārtības noteikumos”, kuri izskatīti pedagoģiskās padomes sēdē un tos apstiprinājis skolas direktors.
   • Skolēnu vispārīgās tiesības:
     • iegūt vispārējo pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību;
     • saskaņojot ar vecākiem, izvēlēties sev piemērotas fakultatīvās nodarbības un interešu izglītības pulciņus;
     • brīvi izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēka un valsts godu un cieņu;
     • izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē;
     • prasīt korektu un cienīgu izturēšanos pret sevi;
     • saņemt motivētu savu zināšanu un uzvedības novērtējumu;
     • saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē, pētniecisko darbu izstrādāšanā un projektu veidošanā, ar savas personības veidošanu saistītos jautājumos;
     • ierosināt izveidot skolēnu pašpārvaldi un piedalīties tās darbībā atbilstoši Ģimnāzijas un skolēnu padomes nolikumam;
     • pārstāvēt Ģimnāziju dažāda veida pasākumos atbilstoši savām spējām un interesēm;
     • saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību;
     • atbilstoši Ģimnāzijā noteiktai kārtībai piedalīties skolēnu iekšējās kārtības noteikumu izstrādē;
     • apgūt Katoliskās Baznīcas mācību un tikt ievadītam Baznīcas dzīvē;
     • saņemt emocionālo un garīgo atbalstu krīzes gadījumos;
     • izteikt Ģimnāzijas vadībai priekšlikumus izglītības darba pilnveidošanai;
     • darboties organizācijās un apvienoties interešu grupās, ievēlēšanas gadījumā darboties Skolēnu padomē, Skolas padomē, Rīgas pilsētas skolēnu domē, Latvijas skolēnu parlamentā un Latvijas skolēnu padomē.

6. Skolēnu vecāku pienākumi un tiesības
   • Skolēnu vecāku vispārīgie pienākumi:
     • nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;
     • ievērot un īstenot bērna tiesības, Latvijas Republikas Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos bērniem un vecākiem noteiktās prasības;
     • būt atbildīgiem par bērna skolas apmeklējumiem, uzvedību, veselību, saskarsmes kultūru;
     • piesakot bērnu Ģimnāzijā, iesniegt nepieciešamos dokumentus un slēgt līgumu, kā arī iepazīties ar Ģimnāzijas nolikumu un iekšējās kārtības noteikumiem;
     • skolēnam pārtraucot mācības Ģimnāzijā, iesniegt Ģimnāzijas administrācijai motivētu iesniegumu un izziņu par to, kurā skolā viņš turpinās izglītības apguvi;
     • uzturēt saikni ar pedagogiem, apmeklēt vecāku sapulces, ierasties Ģimnāzijā pēc klases audzinātāja vai Ģimnāzijas administrācijas uzaicinājuma;
     • ievērot un pildīt Ģimnāzijas nolikumu, iekšējās kārtības noteikumus un citus dokumentus, kuri attiecas uz skolēnu un viņa vecākiem;
     • kompensēt materiālos zaudējumus Ģimnāzijai, ja tie radušies skolēna tīšas rīcības rezultātā.
   • Skolēnu vecāku vispārīgās tiesības:
     • iepazīties ar Ģimnāzijas nolikumu, iekšējās kārtības noteikumiem un citiem dokumentiem;
     • saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;
     • saņemt informāciju par sava bērna sasniegumiem, kā arī gaidāmajām medicīniskajām apskatēm;
     • piedalīties mācību un audzināšanas jautājumu apspriešanā;
     • saņemt pedagogu savlaicīgas un kvalitatīvas konsultācijas un palīdzību mācību un audzināšanas jautājumos;
     • piedalīties Ģimnāzijas sabiedriskajā dzīvē, darboties Ģimnāzijas padomē atbilstoši Ģimnāzijas nolikumam un padomes reglamentiem;
     • piedalīties sava bērna individuālās apmācības programmas sastādīšanā;
     • apmeklēt stundas un citas nodarbības, iepriekš saskaņojot to ar Ģimnāzijas administrāciju vai attiecīgo pedagogu;
     • izteikt Ģimnāzijai priekšlikumus izglītības procesa uzlabošanai.

7. Ģimnāzijas vadība. Pedagogu un citu darbinieku pienākumi un tiesības.
   • Ģimnāziju vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Nodibinājuma „Rīgas Romas katoļu ģimnāzija” valdes priekšsēdētājs.
   • Direktora atbildība un pienākumi noteikti Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, citos normatīvajos aktos, kā arī Ģimnāzijas nolikumā. Direktors vada Ģimnāzijas attīstības plānošanu un ir tieši atbildīgs par izglītības programmu īstenošanu.
   • Ģimnāzijas direktora pienākumi:
     • vadīt Ģimnāzijas darbu kopumā un atbildēt par Ģimnāzijas darba rezultātiem;
     • nodrošināt likumu, citu normatīvo aktu un Ģimnāzijas nolikuma ievērošanu un izpildi Ģimnāzijā;
     • nodrošināt Ģimnāziju ar amatam atbilstošas kvalifikācijas darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba Ģimnāzijas darbiniekus saskaņā ar pastāvošo likumdošanu un atbilstoši noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ievērojot Dibinātāja viedokli;
     • noteikt katra darbinieka pienākumus un tiesības;
     • organizēt un piedalīties Ģimnāzijas darbību reglamentējošu dokumentu (Ģimnāzijas nolikuma, iekšējās kārtības noteikumu, vērtēšanas nolikums, darba kārtības noteikumu, pienākumu sadales u.c.) izstrādāšanā un nodrošināt to izpildi Ģimnāzijā;
     • nodrošināt kvalitatīvu Ģimnāzijas datu bāzes izveidi un uzturēšanu;
     • plānot un organizēt Ģimnāzijas finansiālo un saimniecisko darbību;
     • vadīt Ģimnāzijas reklāmu un sabiedriskās attiecības;
     • noteikt darbinieku darba samaksu saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un Dibinātāja norādījumiem;
     • būt atbildīgam par skolēnu un darbinieku veselību un dzīvību saudzējošas vides nodrošināšanu Ģimnāzijā;
     • nodrošināt Ģimnāzijas un tās teritorijas uzturēšanu kārtībā, sadarbojoties ar Dibinātāju;
     • sadarboties ar pašvaldību, iestādēm, uzņēmumiem, skolēniem un viņu vecākiem izglītības kvalitātes paaugstināšanai un skolēnu iespējamās karjeras izpētei un virzīšanai;
     • informēt Ģimnāzijas darbiniekus, skolēnus un viņu vecākus par Ģimnāzijas padomē un Pedagoģiskajā padomē pieņemtajiem lēmumiem;
     • vadīt Ģimnāzijas Pedagoģisko padomi;
     • savu pilnvaru ietvaros atbildēt par Ģimnāzijas intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu izlietošanu;
     • atbildēt par skolēnu drošību laikā, kad skolēns atrodas Ģimnāzijā vai Ģimnāzijas organizētajos pasākumos ārpus tās;
     • organizēt skolēnu ēdināšanu;
     • ziņot pašvaldības institūcijām, kuru funkcijās ietilpst bērna tiesību aizsardzības jautājumu risināšana, ja tiek konstatētas pret bērnu vērstas vardarbības pazīmes;
     • pēc Dibinātāja pieprasījuma savlaicīgi un precīzi iesniegt atskaites.
   • Ģimnāzijas direktora tiesības:
     • saņemt konsultācijas un informāciju par izglītošanas problēmām un socioloģiskajiem pētījumiem no IZM, tās pakļautībā esošajām iestādēm un Dibinātāja, Departamenta un citām pašvaldības institūcijām;
     • iesniegt priekšlikumus izglītošanas darba problēmu risināšanai augstākstāvošajās institūcijās, saņemt no tām likumos un citos normatīvajos dokumentos noteiktajā laikā un apjomā paredzēto atbalstu; likumos un citos normatīvajos dokumentos noteiktās kompetences ietvaros saņemt tādu rīcību, kas nekavējoties novērš apstākļus, kuri apdraud Ģimnāzijas skolēnu vai darbinieku veselību vai darba drošību;
     • saskaņojot ar Dibinātāju, pieņemt darbā savus vietniekus, pedagogus un citus darbiniekus, noteikt viņu pienākumus un tiesības, apstiprināt klašu audzinātājus;
     • saskaņojot ar Dibinātāju, noteikt Ģimnāzijas darbinieku un amata vienību skaitu;
     • deleģēt pedagogiem un citiem Ģimnāzijas darbiniekiem konkrētu uzdevumu, funkciju veikšanu;
     • savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemt par Ģimnāzijas intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
     • ilgstošas prombūtnes laikā norīkot direktora pienākumu izpildītāju;
     • savu pilnvaru ietvaros slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām Ģimnāzijai nepieciešamu darbu veikšanai;
     • saskaņojot ar Dibinātāju, apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, uzlikt sodus;
     • uzņemt Ģimnāzijā un atskaitīt skolēnus normatīvajos aktos un Ģimnāzijas nolikumā noteiktajā kārtībā;
     • apstiprināt izglītības programmas, tarifikāciju, darba plānus u.c. Ģimnāzijas darbību reglamentējošus dokumentus;
     • iniciēt likumdošanas aktus izglītībā;
     • pārstāvēt Ģimnāzijas intereses valsts, pašvaldības institūcijās un nevalstiskajās organizācijās, kā arī visa līmeņa tiesās.
   • Ģimnāzijas kapelāns ir Rīgas Metropolijas Arhibīskapa iecelts priesteris, kurš tieši pārstāv Arhibīskapa intereses Ģimnāzijā.
   • Kapelāna pienākumi:
     • raudzīties, lai tiktu īstenota Dibinātāja noteiktā skolas attīstības stratēģija;
     • rūpēties par Ģimnāzijas atbilstību katoliskās izglītības un audzināšanas modelim, ko nosaka Baznīcas dokumenti un Rīgas Metropolijas pastorālie apsvērumi, kurus definē Arhibīskaps;
     • svinēt Svēto Misi Ģimnāzijas (Sv.Terēzes) kapelā;
     • nodrošināt Ģimnāzijas skolēnu un darbinieku garīgo aprūpi. Ja nepieciešams, kapelāns var lūgt citu priesteru palīdzību;
     • atbildīgs par Rīta lasījumiem 1. stundas sākumā;
     • atbildīgs par skolas Mises sagatavošanu (lasījumi, dziedāšana, upurdāvanas);
     • atbildīgs par skolēnu rekolekcijām – parasti mācību gada sākumā katrai klasei, vada sarunas ar skolēniem, uzklausa skolēnu grēksūdzes;
     • atbildīgs par bērnu sagatavošanos Pirmajai Sv. Komūnijai;
     • atbildīgs par skolotāju kopienas veidošanos – skolotāju rekolekcijas, garīgās pēcpusdienas, sarunas, pasākumi skolotājiem;
     • sadarbojoties ar ticības mācības skolotājiem, atbildēt par ticības mācības kā mācību priekšmeta norisi Ģimnāzijā – tematiskie plāni, stundu hospitācijas;
     • piedalās sarunās ar vecākiem – klases vecāku sapulcēs vai sarunās par konkrētu bērnu;
     • savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemt par Ģimnāzijas intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
     • plānot un organizēt Ģimnāzijas garīgo dzīvi saskaņā ar katoļu Baznīcas mācību un tradīcijām;
     • sadarboties ar direktora vietnieku, klašu audzinātājiem, priekšmetu skolotājiem, skolēniem un skolēnu vecākiem.
     • piedalās audzinātāju sanāksmēs, var nākt klases stundās; iesaistās skolēnu savstarpējo konfliktu risināšanā – individuālās sarunās;
     • palīdz organizēt bērnu nometnes, svētceļojumu uz Aglonu un citus skolas pasākumus;
     • piedalās skolas prezentācijas pasākumos;
     • RKĢ kapelāns ir mazā semināra audzinātājs – pēc iespējas kopīgi lūdzas ar mazā semināra audzēkņiem, vada viņu garīgo attīstību, nosaka disciplīnas noteikumus.
   • Kapelāna tiesības:
     • prasīt un saņemt informāciju un palīdzību no Arhibīskapa Ģimnāzijas darba jautājumos;
     • pārraudzīt ticības mācības metodiskās komisijas darbu, ticības mācības skolotāju darbu.
   • Direktors nosaka pamatprasības direktora vietnieku profesionālajai atbilstībai, viņu pienākumus un tiesības.
   • Direktora vietnieks mācību darbā nodrošina kvalitatīvu izglītošanas procesa organizāciju un norisi, kas atbilst Ģimnāzijas darba mērķiem, uzdevumiem un prioritātēm.
   • Direktora vietnieka mācību darbā pienākumi:
     • organizēt kvalitatīvu izglītošanas procesu;
     • atbildēt par mācību un audzināšanas darba vienotību;
     • nodrošināt licencēto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas procesu Ģimnāzijā;
     • nodrošināt skolēnu zināšanu, prasmju, iemaņu un personības izaugsmes iespējas, izglītības procesā ievērojot valsts izglītības standartus un humānās izglītības principus;
     • apstiprināt un koordinēt katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafiku semestrim;
     • nodrošināt metodiskā darba vadību;
     • nodrošināt mācību un audzināšanas darba iekšējo kontroli;
     • organizēt sociāli tiesisko un pedagoģisko palīdzību skolēniem;
     • direktora prombūtnes laikā pieņemt operatīvus lēmumus Ģimnāzijas darba organizācijā, ārpusklases darba organizācijā un saimnieciskajā darbā;
     • organizēt valsts pārbaudes darbus;
     • sekot 1., 5. un 10. klases skolēnu adaptācijas gaitai, risināt pēctecības problēmas;
     • pārraudzīt pagarinātās darba dienas grupu, fakultatīvo nodarbību norisi;
     • nodrošināt metodisko palīdzību jaunajiem speciālistiem;
     • veidot pedagogu tālākizglītības informatīvo bāzi;
     • apkopot un analizēt skolēnu sasniegumus;
     • pārraudzīt mācību priekšmetu skolotāju un klašu audzinātāju metodisko komisiju un Ģimnāzijas darba pamatjomu pašvērtējumu izveidošanu, nosakot tālākās attīstības prioritātes un to īstenošanas galvenos mērķus, kā arī pasākumu plānu prioritāšu īstenošanā;
     • nodrošināt statistikas pārskatu un atskaišu sagatavošanu.
   • Direktora vietnieka mācību darbā tiesības:
     • saņemt konsultācijas un informāciju no IZM, tās pakļautībā esošajām iestādēm, kā arī no Departamenta;
     • iesniegt priekšlikumus Ģimnāzijas direktoram par pedagogu darba vērtējumu un tiesībām saņemt piemaksu par kvalitatīvu pedagoģisku darbu;
     • prasīt pedagogiem mācību vielas tematisko sadali un stundu plānus, kontroldarbu, ieskaišu grafikus u.tml.
   • Direktora vietnieks audzināšana darbā sekmē audzēkņu veidošanos par garīgi un fiziski attīstītām, brīvām un atbildīgām, radošām personībām, rūpējas par audzēkņu drošību un labvēlīgas vides nodrošināšanu iestādē, kā arī koordinē un kontrolē audzināšanas darbu iestādē.
   • Direktora vietnieks audzināšana darbā pienakumi:
     • Vadīt iestādes audzināšanas darbu, analizēt audzināšanas darbību un noteikt uzdevumus audzināšanas darbības pilnveidei;
     • Administrācijas komandā veikt iestādes attīstības un darba plānošanu, izstrādāt iekšējās kārtības un drošības noteikumus, kā arī citu audzināšanas darba īstenošanai nepieciešamo iestādes iekšējo dokumentāciju;
     • Koordinēt pasākumu organizēšanu un interešu izglītības darbu iestādē;
     • Sekmēt raksturizglītības programmas īstenašanu;
     • Sadarboties ar iestādes audzēkņu vecākiem;
     • Koordinēt audzēkņu adaptācijas pasākumus un sekmēt audzēkņu karjeras izaugsmes jautājumu risināšanu;
     • Veicināt sadarbību starp audzēkņiem, pedagogiem, valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;
     • Organizēt sociāli tiesisko un psiholoģiski pedagoģisko palīdzību audzēkņiem, sadarbojoties ar iestādes atbalsta personālu vai tā speciālistiem, sociālās palīdzības dienestiem un citām atbalsta iestādēm;
     • Ievērot informācijas par audzēkņiem konfidencialitāti;
     • Rūpēties par estētiski sakārtotu vidi iestādē un iestādes tradīciju saglabāšanu un izkopšanu;
     • Veikt savas darbības pašnovērtējumu un profesionālo pilnveidi;
     • Būt atbildīgam par savu darbību, tās metodēm, paņēmieniem un rezultātiem.
   • Direktora vietnieks audzināšana darbā tiesības:
     • Pieprasīt informāciju un saņemt konsultācijas amata pienākumu kvalitatīvai izpildei no Izglītības un zinātnes ministrijas, tās padotībā esošajām iestādēm, no iestādes direktora un darbiniekiem;
     • Organizēt sanāksmes, kas saistītas ar amata pienākumu veikšanu;
     • Iesniegt rakstiskus priekšlikumus iestādes direktoram par nepieciešamajām izmaiņām, papildinājumiem un grozījumiem iestādes iekšējās kārtības un noteikumos un citos audzināšanas darbu reglamentējošos dokumentos;
     • Iesniegt rakstiskus priekšlikumus iestādes direktoram audzināšanas darba uzlabošanai;
     • Piedalīties pedagogu, kuri ir saistīti ar audzināšanas jomu, darba pienākumu izstrādē, kontrolēt to izpildi un sniegt iestādes direktoram priekšlikumus un izvērtējumu šo pedagogu darbībai;
   • Ģimnāzijas saimniecības vadītāju ieceļ amatā direktors, saskaņojot ar Dibinātāju. Saimniecības vadītājs piedaļās Ģimnāzijas materiālo vērtību inventarizācijas procesā un vada Ģimnāzijas saimnieciskā personāla darbu, atbild par Ģimnāzijas, tās teritorijas, ēku, ierīču un telpu uzturēšanu tādā kārtībā, kas atbilstu izglītojamo un personāla veselības nodrošināšanas, higiēnas, elektrodrošības, ugunsdrošības un citām darba aizsardzības likuma un normatīvo dokumentu prasībām, regulāri pilnveido savu kvalifikāciju.
   • Pedagogu vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā noteikti Izglītības likumā.
   • Ģimnāzijas pedagogu pienākumi:
     • nodrošināt valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standartu, Ģimnāzijas pamatizglītības un vidējās izglītības licencēto programmu izpildi;
     • strādāt atbilstoši pastāvošai likumdošanai un Ģimnāzijas nolikumam, nodrošināt radošu darbu savā mācību priekšmetā, sniegt vispusīgas zināšanas, nodrošināt to kvalitāti;
     • savlaicīgi un precīzi izpildīt Ģimnāzijas direktora rīkojumus;
     • atbildēt par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem;
     • veidot tematiskos plānus, pamatojoties uz mācību priekšmetu standartiem un mācību priekšmetu programmām;
     • atbildēt par mācību priekšmetu programmu izpildi un būt līdzatbildīgam par skolēnu sasniegumiem;
     • vadīt ārpusstundu darbu savā mācību priekšmetā (palīdzēt skolēniem gatavoties mācību priekšmetu olimpiādēm un konkursiem, organizēt mācību ekskursijas, vadīt projektu un zinātniski pētniecisko darbu u.c.);
     • piedalīties Ģimnāzijas pasākumu organizēšanā, vadīšanā;
     • izglītošanas procesā iekļaut audzināšanas darbu, audzināt krietnus, godprātīgus un savai valstij lojālus cilvēkus saskaņā ar kristīgo morāli, Katoliskās Baznīcas mācību;
     • atbildēt par skolēnu drošību mācību stundās, pedagoga organizētajos un vadītajos pasākumos;
     • veikt dežūras Ģimnāzijā un tās organizētajos pasākumos saskaņā ar darba kārtības noteikumiem un apstiprināto grafiku;
     • veikt klases audzinātāja/audzinātāja asistenta pienākumus;
     • ievērot skolēnu individuālās vajadzības, pieredzi, spējas, respektēt viņu tiesības izteikt savus uzskatus, viedokli, argumentus;
     • motivēt skolēnus mācīties, piedalīties interešu izglītības programmās un pasākumos, ārpusskolas aktivitātēs;
     • savlaicīgi apzināt skolēnus, kuriem ir īpašas vajadzības, sniegt īpašu atbalstu skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, sadarboties ar šo skolēnu vecākiem, atbalsta personālu, likumos un normatīvajos dokumentos noteiktajā laikā un kārtībā sagatavot nepieciešamo informāciju skolēna izglītības apguves traucējumu izskatīšanai medicīniskajās vai pedagoģiskajās komisijās;
     • ievērot bērna tiesības, nekavējoties ziņot par bērna tiesību pārkāpumiem Ģimnāzijas administrācijai;
     • tiešo pienākumu veikšanai pieņemt savā atbildībā telpu, tās inventāru un mācību līdzekļus, nodrošināt to uzturēšanu kārtībā;
     • likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un laikā savas kompetences ietvaros veikt skolēnu instruktāžu darba drošības, veselības aizsardzības, satiksmes drošības u.c. jautājumos;
     • savlaicīgi veikt ierakstus Ģimnāzijas dokumentācijā;
     • pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo meistarību;
     • ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;
     • veidot pozitīvu sadarbības vidi;
     • savstarpējā saskarsmē un ikdienas darbā apliecināt kristīgo identitāti;
     • rūpēties par savu veselību un veikt obligātās profilaktiskās pārbaudes;
     • pildīt Ģimnāzijas darba kārtības noteikumus un citu Ģimnāzijas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu prasības.
   • Pedagogu tiesības:
     • izteikt priekšlikumus un tikt uzklausītam Ģimnāzijas attīstības, mācību procesa organizācijas, iekšējās kārtības nodrošināšanas u.c. jautājumos;
     • tikt ievēlētam un darboties Ģimnāzijas padomē;
     • saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu;
     • saņemt pedagoga darbam nepieciešamo līdzekļu un materiālu nodrošinājumu (Ģimnāzijas budžeta iespēju robežās), iesniegt motivētus priekšlikumus mācību līdzekļu fonda papildināšanai;
     • saņemt vērtējumu par darba kvalitāti un informāciju par savu perspektīvo slodzi;
     • pārsūdzēt direktora pieņemtos lēmumus likumdošanā noteiktajā kārtībā.
   • Pedagogus darbā var pieņemt arī konkursa kārtībā. Konkursa kārtību un noteikumus nosaka Ģimnāzijas direktors, saskaņojot ar Dibinātāju.

8. Ģimnāzijas darbības tiesiskuma nodrošināšana
   • Ģimnāzijas darbības tiesiskumu nodrošina Ģimnāzijas direktors.
   • Ģimnāzijas direktors pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto Ģimnāzijas darbinieku faktisko rīcību.
   • Ģimnāzijas direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersonas var apstrīdēt Dibinātājam.

9. Ģimnāzijas padome un pašpārvalde
   • Ģimnāzijas sabiedrisko pašpārvaldi veic Ģimnāzijas padome, Pedagoģiskā padome, Metodiskā padome, Skolēnu padome, Vecāku padome, kas ir padomdevēju institūcijas Ģimnāzijas direktoram un sekmē Ģimnāzijas demokrātisku attīstību.
   • Ģimnāzijas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Ģimnāziju, vecākiem un sabiedrību. Tā darbojas saskaņā ar padomes reglamentu, kuru apstiprina direktors.
   • Ģimnāzijas padomes sastāvā ir:
     • Ģimnāzijas direktors;
     • pedagogu pārstāvji;
     • izglītojamo vecāku pārstāvji;
     • skolēnu padomes pārstāvji;
     • citu organizāciju pārstāvji.
   • Ģimnāzijas padome:
     • izstrādā priekšlikumus Ģimnāzijas attīstības plānam un plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai;
     • sekmē skolēnu audzināšanas procesa pilnveidi;
     • sadarbojas ar Ģimnāzijas direktoru, pašvaldību, fiziskajām un juridiskajām personām, sekmē ziedojumu piesaisti vai biedrību veidošanu Ģimnāzijas atbalstam;
     • piedalās Ģimnāzijas sabiedrisko pasākumu organizēšanā, ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā;
     • veicina sadarbību starp Ģimnāziju un sabiedrību.
   • Ja kāds no Ģimnāzijas padomes locekļiem pārtrauc darbību padomē, viņš par to paziņo rakstiski un viņa vietu viena mēneša laikā ieņem nākamais kandidāts.
   • Dažādu ar mācību un audzināšanas darbu saistītu jautājumu risināšanai Ģimnāzijā darbojas Pedagoģiskā padome. To vada Ģimnāzijas direktors. Padomes sastāvā ir visi Ģimnāzijā strādājošie pedagogi, bibliotekārs un Ģimnāzijas medicīnas darbinieks. Pedagoģiskā padome pilda rekomendējošas funkcijas. Pedagoģiskā padome tiek sasaukta ne retāk kā reizi semestrī. Sēdes norise tiek protokolēta, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.
   • Pedagoģiskā padome:
     • risina ar izglītības procesu saistītus jautājumus;
     • analizē pedagoģisko procesu un izstrādā priekšlikumus tā rezultātu uzlabošanai;
     • apspriež pedagoģiskā procesa organizācijas jautājumus un pedagoģisko pieredzi;
     • veido vienotu pedagoģisko pozīciju pedagoģiskā procesa organizācijas jautājumos;
     • izstrādā Ģimnāzijas attīstības un gada plāna projektu.
   • Pedagogu radošā darba vadīšanai, izglītības projektu izstrādei, jaunākās pedagoģiskās pieredzes izpētei, apkopošanai un ieviešanai praksē, mācību priekšmetu mācīšanas metodiskajai nodrošināšanai, sadarbībai ar augstskolām Ģimnāzijā darbojas Metodiskā padome, kuras sastāvā iekļauj metodisko komisiju vadītājus un Ģimnāzijas vadības pārstāvjus.
   • Metodisko padomi vada direktora vietnieks mācību darbā. Metodiskās padomes sastāvu apstiprina direktors.
   • Metodiskā padome apkopo un popularizē pedagogu pieredzi, organizē pedagogu radošo darbu skates, piedalās pedagoģiskās padomes sēžu sagatavošanā par skolēnu mācību un audzināšanas un pedagogu metodiskā darba jautājumiem, informē par jaunākajām tehnoloģijām un metodēm mācību un audzināšanas procesā, apspriež mācību priekšmetu standartu realizēšanu, programmu veidošanu, izmantošanu utt.
   • Skolēnu padome ir sabiedriska skolēnu institūcija. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada skolēnu sabiedrisko dzīvi klasē un Ģimnāzijā, pārstāv skolēnu tiesības, intereses, seko jaunatnes politikai.
   • Skolēnu padome darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru izstrādā pati padome un apstiprina Ģimnāzijas direktors.
   • Skolēnu padomes mērķis ir panākt skolēnu un Ģimnāzijas administrācijas interešu un darbības saskaņošanu, kā arī skolēnu aktīvu iesaistīšanos audzināšanas darbā, mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā.
   • Skolēnu padome:
     • pārstāv skolēnu viedokli Ģimnāzijas padomē;
     • izsaka priekšlikumus iekšējās kārtības noteikumu izstrādi skolēniem;
     • veicina skolēnu savstarpējo sadarbību un sadarbību starp pedagogiem un skolēniem;
     • piedalās sabiedriskās dzīves organizēšanā Ģimnāzijā;
     • sadarbojas ar Ģimnāzijas vadību, veicinot Ģimnāzijas attīstību;
     • piedalās Ģimnāzijas normatīvo dokumentu izstrādē, Ģimnāzijas darbības plānošanā;
     • izsaka ierosinājumus Ģimnāzijas vadībai izglītības procesa un ārpusstundu darba pilnveidošanai;
     • izsaka priekšlikumus par skolēnu pamudinājumiem, apbalvojumiem un sodiem;
     • informē skolēnus par padomes darbību;
     • piedalās Rīgas Skolēnu domes darbā un tās organizētajos pasākumos.
   • Ģimnāzijā darbojas Vecāku padome, kurā darbojas viens pārstāvis no katras klases.

10. Ģimnāzijas iekšējo kārtību reglamentējošie dokumenti
    • Ģimnāzija saskaņā ar nolikumu patstāvīgi izstrādā iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus, kurus apstiprina Ģimnāzijas direktors, nepieciešamības gadījumā saskaņojot ar Dibinātāju.

11. Saimnieciskā darbība
    • Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu Ģimnāzijas direktors ir tiesīgs slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām par Ģimnāzijā nepieciešamo darbu veikšanu.
    • Ģimnāzija, saskaņojot ar Dibinātāju, ir tiesīga iznomāt Ģimnāzijas telpas un Ģimnāzijai nošķirto mantu, slēdzot līgumus ar juridiskām un fiziskām personām.
    • Ģimnāzija var sniegt izglītojoša rakstura vai citus pakalpojumus, ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanu.

12. Finansēšanas kārtība
    • Ģimnāzijas finanšu līdzekļus veido:
      • valsts finansējums;
      • pašvaldības līdzfinansējums;
      • Dibinātāja finansējums;
      • Vecāku mācību maksa.
    • Papildu finanšu līdzekļus Ģimnāzija var saņemt:
      • no fiziskām un juridiskām personām ziedojumu un dāvinājumu veidā;
      • sniedzot maksas izglītības pakalpojumus;
      • kā ieņēmumus par nomu (īri);
      • kā ieņēmumus no pārējiem maksas pakalpojumiem, t.sk., par ēdināšanas pakalpojumiem;
      • kā ieņēmumus no saimnieciskās darbības, ja tādi tiek veikti.
    • Ģimnāzijas direktors organizē un nodrošina Ģimnāzijas darbību Ģimnāzijas budžetā paredzēto līdzekļu ietvaros, atbildot par to racionālu un efektīvu izmantošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
    • Ģimnāzija par ziedojumiem, kas saņemti mantas veidā (dāvanas), sastāda pieņemšanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu daudzumu, kvalitatīvos rādītājus, kā arī ziedojumu vērtību naudas izteiksmē un iegrāmato šīs materiālās vērtības atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām.
    • Pēc vecāku iniciatīvas veiktie klases un atsevišķu Ģimnāzijas telpu remonti, kas veikti, izmantojot vecāku piešķirtos remonta materiālus, uzskatāmi kā ziedojumi, kas saņemti mantas vai pakalpojuma veidā, par to jāsastāda pieņemšanas akts, kurā norādīts ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzums un kvalitatīvie rādītāji. Materiālās vērtības iegrāmatojamas atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām.
    • Papildu izmaksas, kas saistītas ar starptautisku izglītojošu projektu īstenošanu, sedz skolēnu vecāki, ar kuriem noslēgti līgumi, skolēnam uzsākot mācības šajā programmā. Skolēni šajos projektos piedalās konkursa kārtībā, ievērojot brīvprātības principu.

13. Reorganizēšanas un likvidēšanas kārtība
    • Ģimnāziju reorganizē vai likvidē Dibinātājs, informējot par to IKVD.

14. Ģimnāzijas nolikuma grozījumu pieņemšanas kārtība
    • Grozījumus Ģimnāzijas nolikumā var veikt pēc Ģimnāzijas vadības, pedagoģiskās padomes, Ģimnāzijas padomes priekšlikuma vai Dibinātāja norādījuma. Grozījumus nolikumā sagatavo Ģimnāzijas direktors, apstiprina Dibinātājs.

15. Citi noteikumi
    • Ģimnāzijā noteiktā veidā un saskaņā ar pastāvošo likumdošanu tiek kārtota lietvedība (Ģimnāzijas dokumentācija) un Ģimnāzijas arhīvs.
    • Ģimnāzijas bibliotēka darbojas saskaņā ar Bibliotēkas nolikumu, ko apstiprinājusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
    • Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pārskatu formām Ģimnāzija noteiktā laikā un pēc noteiktas formas sagatavo atskaites un iesniedz IKVD un (vai) IZM.
    • Lai radītu veselībai nekaitīgus un drošus apstākļus darbam un mācībām Ģimnāzijā, Ģimnāzijas personāls nodrošina darba aizsardzības un drošības tehnikas noteikumu ievērošanu atbilstoši Darba aizsardzības likumam u.c. normatīvajiem aktiem.
    • Ģimnāzija savā darbā ievēro normatīvajos dokumentos noteiktās higiēnas normas un noteikumus.
    • Ugunsdrošības noteikumu ievērošanu Ģimnāzijā nodrošina personāls atbilstoši normatīvajiem aktiem.
    • Ģimnāzija var sadarboties ar organizācijām, kuru darbība saistīta ar izglītību.

Pārejas noteikumi

Ar šī nolikuma spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušu Rīgas Katoļu ģimnāzijas nolikumu, kas apstiprināts ar Nodibinājuma „Rīgas Romas katoļu ģimnāzija” valdes priekšsēdētāja Zbigņeva Stankeviča 2014. gada 4. augusta rīkojumu Nr. 1-19/33. 

1. Izdoti saskaņā ar Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu, Bērnu tiesību aizsardzības likumu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1338 „Kārtība kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos,” Ministru kabineta noteikumiem Nr. 277 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs,”

   Ministru kabineta noteikumiem Nr. 89 „Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi,”

   Rīgas Katoļu ģimnāzijas nolikumu

    

    

   1. Vispārīgie jautājumi.
      • Rīgas Katoļu ģimnāzijas (turpmāk – Ģimnāzija) Iekšējās kārtības noteikumi (turpmāk – Noteikumi) reglamentē Ģimnāzijas darba organizāciju.
      • Noteikumi nosaka:
        • izglītības procesa organizāciju;
        • izglītojamā tiesības;
        • izglītojamā pienākumus;
        • prasības izglītojamo apģērbam;
        • stundu kavējumu uzskaites kārtību;
        • atbildību par Noteikumu neievērošanu;
        • starpbrīžu dežūru organizāciju;
        • Ģimnāzijas darba drošību un kārtību, kādā izglītojamie un pedagogi tiek iepazīstināti ar noteikumiem;
        • kārtību, kādā Ģimnāzijā uzturas nepiederošas personas.
      • Noteikumi ir obligāti visiem izglītojamiem, viņu vecākiem (personām, kas realizē aizgādību vai aizbildņiem), pedagogiem un citām saistošām personām. Tos grozīt vai precizēt var tikai ar Ģimnāzijas direktora rīkojumu.
      • Izglītojamos ar Noteikumiem iepazīstina klases audzinātājs katru gadu septembrī.
      • Rīgas Katoļu ģimnāzijas Pirmsskolas izglītības iestādei ir savi Ģimnāzijas direktora apstiprināti Iekšējās kārtības noteikumi.

    

   2. Izglītības procesa organizācija.
      • Pedagogi un tehniskie darbinieki ierodas Ģimnāzijā saskaņā ar darba noteikumiem un grafiku.
      • Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda, tās ilgums 1. – 12. klasēm ir 40 minūtes. Rīta lūgšana notiek 5 minūtes pirms pirmās mācību stundas.
      • Mācību stundu laiki:

   Stunda	Stundas sākums	Stundas beigas
   I	08:15	08:55
   II	09:00	09:40
   III	9:50	10:30
   IV	10:40	11:20
   V	11:40	12:20	Pusdienas 1.-5.kl
   VI	12:50	13:30	Pusdienas 6.-12.kl
   VII	13:50	14:30
   VIII	14:40	15:20
   IX	15:25	16:05
   X	16:10	16:50

    

   • Mise notiek: 1. – 5. klasei – otrdienās no 8:15 līdz 8:55 ; 6. – 12. klasei – piektdienās no 8:15 līdz 8:55.
   • Starpbrīžos:
     • izglītojamie atstāj klases telpu, lai to varētu izvēdināt un sakārtot darbam nākamajai stundai. Atrodoties Ģimnāzijas telpās un pagalmā, jāievēro tīrība, kārtība un jāuzvedas tā, lai netraucētu citus izglītojamos, pedagogus un Ģimnāzijas tehnisko personālu;
     • labos laikapstākļos, starpbrīžos izglītojamie atrodas Ģimnāzijas pagalmā;
   • Mācību stundu laikā izglītojamiem ir tiesības atstāt Ģimnāziju tikai noteiktos gadījumos – sporta stundas ārpus Ģimnāzijas telpām, mācību ekskursijas, olimpiādes u.c. mācību un audzināšanas pasākumi. Citos gadījumos Ģimnāziju drīkst atstāt ar savas klases audzinātāja vai medmāsas atļauju.
   • Pirms mācību stundas sākuma atskan divi zvani ar 2 minūšu intervālu. Pēc pirmā zvana izglītojamie ar pedagoga atļauju ieiet klasē un sagatavojas stundai. Pēc otrā zvana pedagogs sāk mācību stundu.
   • Izglītojamo stundu sākumu kavējumi un disciplīnas pārkāpumi, kā arī pateicības tiek fiksētas dienasgrāmatā un skolvadības sistēmā e-klase (turpmāk – e-klase).
   • Visiem 1.-8.klašu izglītojamiem ir dienasgrāmatas. Dienasgrāmatām ir jābūt aizpildītā (sarakstītām) divas nedēļas uz priekšu, lai varētu ierakstīt uzdotos mājas darbus nākamajai nedēļai. Vecākiem ir jāparaksta dienasgrāmata katras nedēļas beigās. Visiem 9.-12.klašu izglītojamajiem ir plānotāji.
   • Ja izglītojamais attaisnojošu iemeslu dēļ nav sagatavojis mācību priekšmetos uzdotos mājas uzdevumus, tad par to jābrīdina pedagogs pirms mācību stundas sākuma.
   • Sporta stundās izglītojamais, kurš nevar piedalīties sportiskajās aktivitātēs, palīdz pedagogam sagatavot inventāru, fiksēt rezultātus, uzturēt kārtībā sporta laukumu, kā arī veic tiesneša pienākumus. Izglītojamajam ir nepieciešami sporta apavi.
   • Izglītojamiem, kuriem kādu iemeslu dēļ nenotiek mācību stunda, līdz starpbrīdim jāatrodas lasītavā vai pedagoga norādītā telpā, ievērojot klusumu.
   • Stundu, konsultāciju un interešu izglītības, fakultatīvo nodarbību saraksti tiek izlikti pie ziņojumu dēļa.
   • Izmaiņas mācību stundu sarakstā izdara direktora vietnieks izglītības jomā iepriekšējā dienā vai no rīta pirms stundu sākuma.
   • Klase, kura dodas uz nodarbībām (sporta nodarbības u.c.) ārpus Ģimnāzijas ēkas, no Ģimnāzijas iziet kopīgi pēc tam, kad visa klase ir sapulcējusies 1.stāva foajē un dodas uz nodarbībām, un atgriežas Ģimnāzijā tikai pedagoga pavadībā;
   • Katram izglītojamajam mācību kabinetā ir sava vieta, ko noteicis mācību priekšmeta pedagogs, ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli un priekšnoteikumus produktīvam darbam klasē. Solu vai galdu izvietojumu klasēs pārkāro tikai ar pedagoga atļauju.

    

   • Pēc mācību stundu beigām:
     • Vecāki bērnus sagaida 1.stāva foajē.
     • – 4.klases izglītojamie, kas nedodas mājās, atrodas pagarinātās dienas grupā un pakļaujas tās darba režīmam līdz plkst. 17:30.
     • – 12.klases izglītojamie, kas nedodas mājās, pēc stundām iet uz lasītavu, apmeklē mācību priekšmetu konsultācijas vai apmeklē interešu izglītības pulciņus.
     • Brīvdienās, brīvlaikā, vai svētku dienās izglītojamais var ierasties Ģimnāzijā tikai saskaņojot to ar Ģimnāzijas administrāciju.

    

   3. Izglītojamā tiesības.
      • Saņemt pilnvērtīgu vispārējo pamatizglītību vai vidējo izglītību un piedalīties mācību procesā kvalificētu pedagogu vadībā.
      • Iegūt kvalitatīvas zināšanas vispārizglītojošajos priekšmetos un netraucēti strādāt mācību stundās , kā arī saņemt skaidrojumus un konsultācijas mācību satura apguvē.
      • Uz nodrošinātu veselības, dzīvības un personas datu aizsardzību Ģimnāzijā un tās organizētajos pasākumos.
      • Piedalīties interešu izglītības un ārpusstundu nodarbībās.
      • Mācību procesā izmantot Ģimnāzijas telpas un bibliotēku.
      • Iegūt mācību sasniegumiem atbilstošu un pamatotu mācību sasniegumu vērtējumu.
      • Izmantot Ģimnāzijas inventāru un materiāli tehniskos līdzekļus, iepriekš saņemot pedagoga atļauju;
      • Saņemt motivētu savu zināšanu, prasmju un iemaņu izvērtējumu.
      • Tikt ievēlētam un darboties Ģimnāzijas Skolēnu padomē.
      • Ar Ģimnāzijas administrācijas piekrišanu pārstāvēt Ģimnāziju dažāda veida pasākumos atbilstoši savām spējām, prasmēm un interesēm.
      • Saņemt medmāsas profilaktisko aprūpi un pirmo medicīnisko palīdzību.
      • Apmeklēt Ģimnāzijas ēdnīcu no mācībām brīvajā laikā.
      • Neskaidrību un strīdu gadījumā lūgt palīdzību Ģimnāzijas darbiniekiem.
      • Ierosināt izmaiņas un papildinājumus Ģimnāzijas iekšējos normatīvajos aktos.
      • Iesniegt priekšlikumus Ģimnāzijas darba pilnveidošanai.

    

   4. Izglītojamā pienākumi.
      • Apmeklēt visas mācību stundas atbilstoši mācību stundu sarakstam un mācīties atbilstoši savām spējām, lai iegūtu vispārējo pamatizglītību vai vidējo izglītību.
      • Ierasties ģimnāzijā savlaicīgi, ne vēlāk kā 10 minūtes pirms pirmās mācību stundas sākuma.
      • Uz mācību stundām ierasties laikā, ar izpildītiem mājas darbiem, ņemot līdzi visus nepieciešamos mācību līdzekļus un piederumus, dienasgrāmatu.
      • Regulāri sekot līdzi saviem mācību sasniegumiem un kavējumu uzskaitei, kā arī informācijai par izglītības procesa norisi, veicamajiem uzdevumiem un Ģimnāzijas darbības aktualitātēm. Tam izmantojama e-klase un izglītojamā dienasgrāmata, kā arī informatīvie ziņojumi Ģimnāzijas telpās.
      • Piedalīties Ģimnāzijas un klases sabiedriskajā dzīvē un rīkotajos pasākumos.
      • Ar cieņu izturēties pret valsts, reliģiskajiem un Ģimnāzijas simboliem.
      • Neaizskart un nepiesavināties citiem piederošus priekšmetus.
      • Nekavējoties ziņot Ģimnāzijas administrācijai vai pedagogam, ja izglītojamais kādas personas darbībā saskata draudus savai vai citu personu drošībai.
      • Atbildēt par savu līdzpaņemto priekšmetu (naudas, mobilā telefona, velosipēda u.c.) uzglabāšanu, kā arī neatsāt personīgās mantas (mugursomu, u.c.) bez uzraudzības. Ģimnāzijas administrācija un pedagogi neatbild par zaudējumiem, kas izglītojamam radušies, atstājot bez uzraudzības savas personīgās mantas.
      • Saudzīgi izturēties pret Ģimnāzijas vidi, inventāru, telpām un mācību līdzekļiem.
      • Ievērot personīgo higiēnu, rūpēties, lai apģērbs atbilstu sabiedrībā vispārēji pieņemtām normām un Ģimnāzijas prasībām. Tas nedrīkst reklamēt vardarbību, pornogrāfiju, narkotikas, smēķēšanu un alkoholu.
      • Piedalīties Ģimnāzijas vides uzkopšanā un sakārtošanā.
      • Ziņot Ģimnāzijas administrācijai par nepieņemamu jebkuras personas rīcību.
      • Ēst tikai tam paredzētajās vietās. Atskanot pirmajam zvanam uz mācību stundu, atstāt ēdnīcas telpas un doties uz klasi.
      • Pēc pedagoga pieprasījuma iesniegt savu dienasgrāmatu informācijas ierakstam;
      • Stundas sākumā, pedagogam ienākot klasē, sasveicināties un apsēsties pēc pedagoga uzaicinājuma;
      • Ievērot pārējo izglītojamo tiesības uz netraucētu izglītības ieguvi;
      • Stundā patvaļīgi nepārvietoties pa klases telpu vai ārpus tās bez pedagoga atļaujas;
      • Atvainoties par stundas traucējumu vai kavējumu un savu vietu ieņemt ar pedagoga atļauju.
      • Ievērot mācību kabinetu iekšējās kārtības un drošības noteikumus, kā arī uzturēt kārtībā mācību telpu, kurā notiek nodarbība, un savu darba vietu;
      • Nekošļāt košļājamo gumiju, neēst, nedzert mācību stundas laikā;
      • Ievērot visus noteikumus, kuri ir izstrādāti atbilstoši Ģimnāzijas vajadzībām un vietējiem apstākļiem un kurus ir apstiprinājis Ģimnāzijas direktors kā Ģimnāzijas darba kārtības noteikumu neatņemamu sastāvdaļu;

    

   5. Kārtība par elektronisko ierīču lietošanu izglītības iestādē.
      • Mācību procesa laikā (stundās, starpbrīžos, pasākumos) telefonus, planšetdatorus u.c. elektroniskās ierīces lietot nedrīkst, izņemot, ja pedagogs to paredzējis izmantot, īstenojot mācību programmu;
      • Ienākot izglītības iestādē, elektroniskās ierīces tiek izslēgtas vai tām tiek ieslēgts klusuma režīms;
      • Svarīgā un steidzīgā gadījumā var izmantot izglītības iestādes vai klases audzinātāja telefonu, no kura izglītojamais nepieciešamības gadījumā var piezvanīt;
      • Steidzamas un svarīgas informācijas gadījumā vecāki vai aizbildņi paziņo to klases audzinātājam telefoniski vai e-klasē, kurš tālāk informāciju nodod izglītojamam;
      • Noteikumu neievērošanas gadījumā:
        • elektroniskā ierīce tiek nodota glabāšanā izglītības iestādes seifā;
        • izglītības iestādes administrācija izdod izziņu par elektroniskās ierīces glabāšanu;
        • uzrādot 5.5.2. punktā minēto izziņu, elektronisko ierīci var saņemt vecāki vai aizbildņi pie izglītības iestādes administrācijas.

    

   6. Savstarpējās attiecības.
      • attiecībās jābalstās uz savstarpēju cieņu, draudzību un sapratni;
      • vecākajiem izglītojamiem jāaizstāv un jāpalīdz ar padomu jaunākajiem;
      • jaunākajiem izglītojamajiem jāklausa vecākos, un vecākie izglītojamie ar cieņu izturas pret jaunākajiem;
      • fiziska un emocionāla jokošanās nedrīkst aizskart citus un nodarīt kaitējumu otrai personai vai Ģimnāzijas īpašumam;
      • izglītojamie vienmēr ir jābūt laipniem un pieklājīgiem;
      • savstarpējām sarunām jānotiek klusu;
      • izglītojamajiem jāievēro vispārpieņemtās etiķetes un ētikas normas;
      • izglītojamie nedrīkst iet citu klašu telpās;
      • izglītojamie nedrīkst lietot necenzētus vārdus.

    

   7. Ģimnāzijā un tās teritorijā aizliegts:
      • smēķēt, ienest un lietot alkoholu, narkotiskās, toksiskās vai psihotropās vielas;
      • spēlēt dažāda veida azartspēles;
      • ienest, lietot, glabāt vai realizēt aukstos ieročus, šaujamieročus, bīstamas ķīmiskās vielas, sprādzienbīstamas un viegli uzliesmojošas vielas;
      • kāpt, sēdēt vai novietot mantas uz palodzēm, apkures radiatoriem un caurulēm;
      • atstāt personīgas mantas (mugursomu, u.c.) Ģimnāzijas kāpņu telpā;
      • skraidīt pa Ģimnāzijas gaiteņiem;
      • piegružot Ģimnāzijas telpas un apkārtni;
      • pielietot vardarbību (fiziski, emocionāli vai/un psiholoģiski ietekmēt, pazemot izglītojamos un Ģimnāzijas darbiniekus);
      • Fotografēt un filmēt Ģimnāzijas telpās, izņemot, ja pedagogs to paredzējis izmantot, īstenojot mācību programmu;

    

   8. Prasības izglītojamo apģērbam.
      • Ikdienā izglītojamiem atļauts ģērbties neformālā apģērbā, ievērojot ģērbšanās kultūru:
        • apģērbam jābūt tīram, kārtīgam un necaurspīdīgam; svārki ne īsāki kā 10 cm virs ceļgala;
        • neatkailināt dažādas ķermeņa daļas, nevalkāt uzkrītošus rotājumus, aksesuārus, dažāda veida galvassegas;
        • nevalkāt apģērbu ar cilvēka cieņu aizskaroši uzrakstiem vai zīmējumiem;
        • neatkailināt pīrsingus, tetovējumus, utml.;
        • meitenēm Ģimnāzijā atļauts lietot neuzkrītošu kosmētiku;
      • Uz svinīgiem pasākumiem, eksāmeniem jāierodas svētku drēbēs: balts krekls vai blūze, tumšas bikses vai svārki.
      • Virsdrēbes (lietussargus, cepures u.c.) un āra apavi jāatstāj garderobē. Mācību telpās ienākt virsdrēbēs un tur tās glabāt nav atļauts.
      • Izglītojamiem jāvalkā maiņas apavi.
      • Sporta stundās obligāts sporta apģērbs un sporta apavi.

    

   9. Stundu kavējumi.
      • Kavējumu attaisno:
        • ārsta izziņa;
        • Ģimnāzijas medicīnas māsas atbrīvojums ne ilgāk kā uz vienu mācību dienu;
        • piedalīšanās olimpiādēs, konkursos, sacensībās un citos pasākumos ar Ģimnāzijas direktora atļauju;
        • citu iestāžu iesniegumi, izziņas par izglītojamā piedalīšanos ārpusskolas pasākumos, ja tas ir saskaņots ar Ģimnāzijas direktoru;
        • vecāku rakstīta zīme par kavējumiem, kuru skaits nav ilgāks par 3 dienām (ne vairāk kā 42 stundas semestrī).
      • Par mācību stundu kavējumiem izglītojamā vecāks vai pilngadīgs izglītojamais līdz mācību sākumam informē klases audzinātāju vai Ģimnāzijas administrāciju vai izmantojot e-klases kavējumu reģistrācijas servisu, kā arī pēc kavējuma beigām (ne vēlāk kā otrajā dienā) iesniedz klases audzinātājam kavējumu attaisnojošu dokumentu (izziņu, iesniegumu, paskaidrojumu u.c.).
      • Ilgstošāku kavējumu ģimenes apstākļu dēļ var attaisnot ar administrācijas lēmumu uz vecāku iesnieguma pamata, vienojoties par mācību priekšmetu satura individuālu apguvi.
      • Par katru neattaisnoti kavētu stundu tiek veikts ieraksts e-klasē un tiek informēti izglītojamā vecāki, lai noskaidrotu kavējuma iemeslu;
      • Ja attaisnojoši dokumenti nav iesniegti līdz semestra pirmspēdējai dienai, kavētās stundas tiek uzskatītas par neattaisnoti kavētām;
      • Ja mēnesī ir 12 neattaisnoti kavētas stundas, izglītojamais kopā ar vecākiem tiek izsaukts uz pārrunām ar klases audzinātāju un administrācijas pārstāvi (ar ierakstu protokolā). Ja pēc pārrunām neattaisnoti stundu kavējumi turpinās (pārsniedz 20 mācību stundas semestrī), Ģimnāzijas administrācija lemj par izglītojamā un viņa vecāku saukšanu pie atbildības pašvaldības Administratīvajā komisijā vai citā tiesību sargāšanas iestādē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
      • Stundu sākuma kavējumi (minūtes):
        • tiek summēti un tiek pielīdzināmi neattaisnoti kavētām stundām;
        • pēc 5 neattaisnoti kavētiem stundu sākumiem nedēļā izglītojamam tiek izteikts brīdinājums;
        • otro reizi pēc atkārtotas 7.7.2. punkta neievērošanas izglītojamam tiek izteikts rājiens;
        • pēc trešo reizi atkārtota 7.7.2. punkta neievērošanas izglītojamais kopā ar vecākiem tiek izsaukts uz pārrunām ar klases audzinātāju un administrācijas pārstāvi (ar ierakstu protokolā);
      • Mācību stundu kavējums nav attaisnojums mācību satura neapgūšanai.

    

   10. Atbildība par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu.
       • Katrs izglītojamais atbild par sava darba rezultātiem, uzvedību, darba drošības noteikumiem, kā arī šo Noteikumu ievērošanu .
       • Ģimnāzijas direktors, administrācija vai pedagogi var ierosināt sodīt izglītojamo par Ģimnāzijas Noteikumu neizpildi.
       • Par Noteikumu neievērošanu – atkarībā no pārkāpuma rakstura un sistemātiskuma –izglītojamiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

   Kas	Sekas par noteikumu pārkāpumu	Kur atspoguļo
   Priekšmeta skolotājs	Mutisks aizrādījums; Individuāla saruna; Ieraksts dienasgrāmatā; Telefoniska informācija vecākiem; Saruna ar izglītojamo un vecākiem.	Izglītojamā dienasgrāmatā; e-klases uzvedības žurnālā.
   Klases audzinātājs	Individuālas pārrunas; Pārrunas klases kolektīvā; Ieraksts dienasgrāmatā; Telefonsaruna ar vecākiem; Sociālā pedagoga saruna ar izglītojamo un viņa vecākiem; Saruna ar izglītojamo un viņa vecākiem psihologa klātbūtnē.	Izglītojamā dienasgrāmatā; Klases audzinātāja dienasgrāmatā; Vienošanās ar skolēnu (un vecākiem); Ieraksts individuālā izglītības plāna kartē; Sarunas protokolā; Vēstule vecākiem.
   Direktores vietnieki	Saruna ar izglītojamo un priekšmeta skolotāju; Saruna ar izglītojamo un audzinātāju; Sociālā pedagoga iesaistīšana; Saruna ar vecākiem un izglītojamo.	Sarunas protokols; Vienošanās ar izglītojamo; Vēstule policijai; Vēstule administratīvajai komisijai.
   Direktore	Saruna pie direktora ar klases audzinātāju un/ vai priekšmetu skolotājiem, atbalsta personālu un vecākiem; Brīdinājuma izteikšana; Mācību maksas paaugstināšana 50% apmērā; Starpinstitucionālā sanāksme; Pieņem lēmumu par citu audzinoša rakstura pasākumu veikšanu.	Sarunas protokols; Līgums/ vienošanās ar izglītojamo un vecākiem; Informācija policijai; Informācija administratīvajai komisijai; Rīkojums.

   • Izglītojamo izslēgšana no Ģimnāzijas notiek, ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus, Ģimnāzijas Nolikumu un noslēgto līgumu starp Ģimnāzijas direktoru un izglītojamā vecākiem.
   • Rakstiski protokolēts pārkāpums, izglītojamā paskaidrojums un direktora rīkojums uzglabājams izglītojamā personas lietā.
   • Izglītojamiem, kuriem ir mācību maksas atlaides, balstoties uz kavējumu izrakstiem vai atkārtotiem disciplīnas pārkāpumiem, pēc administrācijas lēmuma mācību maksa tiek paaugstināta.
   • Par Ģimnāzijas, cita izglītojamā vai Ģimnāzijas darbinieka īpašuma bojāšanu vainīgais izglītojamais un viņa vecāki ir materiāli atbildīgi par radītajiem zaudējumiem. Par nodarījumu izglītojamais sniedz rakstisku paskaidrojumu, kurš glabājas izglītojamā personas lietā.
   • Gadījumos, kad ir aizdomas par narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai alkohola lietošanu, Ģimnāzijas administrācijas pārstāvis ziņo vecākiem un izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
   • Gadījumos, kad ir aizdomas par notikušu vardarbību, administratīvi vai krimināli sodāmiem pārkāpumiem, Ģimnāzija ziņo tiesībsargājošām iestādēm.
   • Uzvedības problēmas tiek risinātas skolai sadarbojoties ar vecākiem. Ja vecāki nesadarbojas, skola ir tiesīga paaugstināt mācību maksu.

    

   11. Pamudinājumi izglītojamiem.
       • Par sasniegumiem mācībās, ārpusstundu aktivitātēs un aktīvu pilsonisku rīcību var:
         • izteikt pateicību;
         • piešķirt atzinības rakstu;
         • piešķirt diplomu;
         • piešķirt balvu.
       • Izglītojamiem divu klašu grupās, 4.-9. klase un 10.-12. klase tiek piešķirti zelta un sudraba diplomi.
       • Sudraba diplomu piešķir, ja mācību priekšmetu vērtējums ballēs ir no 7 līdz 10 un zelta diplomu piešķir, ja vērtējums ballēs ir no 8 līdz 10.
       • -3. klašu izglītojamajiem tiek piešķirti atzinības raksti par čaklu mācību darbu un izaugsmi mācībās.
       • -12. klašu izglītojamajiem tiek piešķirti atzinības raksti par labām un teicamām sekmēm.
   12. Starpbrīžu dežūras organizācija.
       • Pēc Ģimnāzijas direktora apstiprināta dežūru saraksta starpbrīžos dežurē pedagogi, pēc vajadzības vienojas ar kolēģiem par savstarpējo aizvietošanu starpbrīdī.
       • Nepieciešamības gadījumā dežūrās pēc brīvprātības principa var būt iesaistīti izglītojamie no vidusskolas klasēm.
       • Dežūras laiks no plkst. 8:15 līdz 14:00 (starpbrīžos).
       • Dežuranta pienākums ir nodrošināt kārtību savā dežūras vietā, informēt Ģimnāzijas administrāciju par negadījumiem vai bojājumiem, kuri radušies dežūras laikā.
       • -9.klases izglītojamie pusdienot iet kopā ar pedagogu. Pēc pusdienām 1.-5.klašu izglītojamie kopā ar pedagogu dodas pastaigā Ģimnāzijas pagalmā.

    

   13. Ģimnāzijas darba drošība un kārtība kādā izglītojamie un pedagogi tiek iepazīstināti ar noteikumiem.
       • Izglītojamo drošībai ir izstrādāta kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo droša uzturēšanās Ģimnāzijā, tās teritorijā un organizētajos pasākumos.
       • Pirms katra ārpusskolas pasākuma apmeklējuma atbildīgais pedagogs ar izglītojamiem pārrunā kārtības noteikumu ievērošanu pasākumā. Noteikumu pārrunāšanas faktu fiksē e‑klases izdrukas veidlapā, un izglītojamais to apliecina ar ierakstu „iepazinos”, norādot datumu un parakstās.
       • Mācību priekšmetu pedagogi iepazīstina izglītojamos ar darba drošības Noteikumiem izglītības procesā I un II semestra pirmo mācību stundu laikā. Par Noteikumu pārrunāšanas faktu pedagogs aizpilda e-klases izdrukas veidlapu, un izglītojamais to apliecina ar ierakstu „iepazinos”, norādot datumu un parakstu.
       • Pirms došanās klases ekskursijās, izbraukumos vai pārgājienos Ģimnāzijas direktors norīko atbildīgo par izglītojamo drošību, kurš instruē izglītojamos par pasākuma drošības noteikumiem. Pēc noteikumu pārrunāšanas fakta pedagogs aizpilda e-klases izdrukas veidlapu un izglītojamais to apliecina ar ierakstu „iepazinos”, norādot datumu, un parakstās.
       • Par pirmās palīdzības sniegšanu izglītojamo informē klases audzinātājs sadarbībā ar Ģimnāzijas medicīnas māsu vai citu pieaicinātu profesionālu personu ne retāk kā vienu reizi gadā. Noteikumu pārrunāšanas faktu fiksē e-klases izdrukas veidlapā, un izglītojamais to apliecina ar ierakstu „iepazinos”, norādot datumu, un parakstās.
       • Par ugunsdrošību un elektrodrošību izglītojamo informē klases audzinātājs vai profesionāla amatpersona ne retāk kā vienu reizi gadā. Noteikumu pārrunāšanas faktu fiksē e-klases izdrukas veidlapā, un izglītojamais to apliecina ar ierakstu „iepazinos”, norādot datumu, un parakstās.
       • Vismaz vienu reizi gadā izglītojamie jāiepazīstina ar drošības noteikumiem:
         • par rīcību ekstremālās situācijās (piemēram, ugunsgrēks, gāzes noplūde, plūdi, vardarbības situācija);
         • par rīcību nestandarta situācijās (piemēram, saskarē ar bīstamiem priekšmetiem un vielām);
         • par ceļu satiksmes drošību;
         • par drošību uz ūdens un ledus;
         • par personas higiēnu un darba higiēnu;
         • par darba drošību, veicot praktiskos un laboratorijas darbus;
         • par drošību mācību laikā un mācību nodarbību starplaikos.
       • Par 10.7.punktā minēto noteikumu pārrunāšanas faktu pedagogs aizpilda e-klases izdrukas veidlapu un izglītojamais to apliecina ar ierakstu „iepazinos”, norādot datumu, un parakstu.
       • Mācību procesa laikā izglītojamajam ir aizliegts atstāt Ģimnāzijas teritoriju bez klases audzinātāja/as vai Ģimnāzijas administrācijas atļaujas.
       • Ģimnāzijas pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem jāiepazīstas ar evakuācijas un rīcības plāniem nestandarta situācijās. Klases audzinātājiem jāiepazīstina ar tiem izglītojamie un viņu vecāki. Katrā Ģimnāzijas stāvā atrodas evakuācijas plāns un skaidrojums par operatīvo dienestu izsaukšanas kārtību.
       • Vecākiem un citiem Ģimnāzijas apmeklētājiem, uzturoties Ģimnāzijā vai tās teritorijā, izglītojamie un Ģimnāzijas darbinieki jāsagaida 1.stāva vestibilā pie Ģimnāzijas administratora, netraucējot mācību procesu vai Ģimnāzijas darbu.
       • Nepiederošas personas, ierodoties Ģimnāzijā, sniedz ziņas Ģimnāzijas administratoram par sava apmeklējuma mērķi. Ģimnāzijas administrators sniedz apmeklētājam visu tam sākotnēji nepieciešamo informāciju. Ģimnāzijas telpās persona tiek ielaista ar administrācijas atļauju dežurējošā Ģimnāzijas darbinieka pavadībā.
       • Ģimnāzijas pedagogiem un tehniskajam personālam, konstatējot fizisku vai emocionālu vardarbību pret izglītojamo, nekavējoties jāinformē par to Ģimnāzijas administrācija, kura pēc apstākļu izvērtējuma nekavējoties informē tiesībsargājošās instances.
       • Ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību:
         • pedagogam nekavējoties jāinformē par to Ģimnāzijas administrācija;
         • direktors nodrošina izglītojamam, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, mācības citā telpā psihologa vai cita pedagoga klātbūtnē. Mācības citā telpā var ilgt no vienas mācību stundas līdz mācību dienas beigām;
         • klases audzinātājs rakstveidā (papīra vai elektroniska dokumenta formā) nosūta izglītojamā vecākiem informāciju par izglītojamā uzvedību un nepieciešamo vecāku sadarbību ar Ģimnāziju;
         • direktoram ir tiesības pieaicināt nepieciešamos atbalsta personāla speciālistus, lai nodrošinātu uzlabojumus izglītojamā uzvedībā un mācībās.
       • Ja izglītojamā uzvedībā nav uzlabojumu un vecāki nevēlas sadarboties ar Ģimnāziju (situācijas risināšanā vēlas iesaistīt citus speciālistus), direktors par esošo situāciju nosūta informāciju attiecīgajai institūcijai.

    

   14. Vecāku pienākumi un tiesības.
       • Izglītojamā vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) ir pienākums:
         • savu iespēju un finansiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus (tai skaitā laikapstākļiem atbilstošu apģērbu);
         • nodrošināt izglītojamā savlaicīgu ierašanos Ģimnāzijā;
         • nodrošināt izglītojamā darba un atpūtas režīmu atbilstoši viņa vecumam, fiziskajai un garīgajai attīstībai;
         • sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās izglītojamais, un izglītojamā pedagogiem:
           • apmeklēt Ģimnāzijas un klašu vecāku sapulces;
           • 2 reizes gadā piedalīties vecāku-izglītojamā-pedagoga apspriedēs;
           • pēc administrācijas vai pedagoga uzaicinājuma ierasties Ģimnāzijā;
           • reizi mēnesī iepazīties un parakstīt bērna sekmju izrakstus;
           • katru nedēļu parakstīt izglītojamā dienasgrāmatu;
           • izlasīt informāciju par Ģimnāzijas aktualitātēm;
           • savlaicīgi informēt administrāciju vai klases audzinātāju par izglītojamā kavēšanos vai neierašanos Ģimnāzijā;
           • nodrošināt izglītojamajam mācību satura patstāvīgu apgūšanu gadījumā, ja izglītojamais mācību laikā kavē Ģimnāziju.
         • izglītojamā vecāki (personas, kas realizē vecāku varu) ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu vispārējo obligāto izglītību;
         • izglītojamā vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) ir tiesības:
           • darboties skolas Padomē atbilstoši Ģimnāzijas Padomes reglamentam;
           • slēgt ar izglītības iestādi līgumu par izglītojamā izglītošanu un aprūpi izglītības iestādē;
           • saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar izglītojamā izglītošanu;
           • ierosināt mainīt pedagogu, ja viņš nepilda šajā likumā noteiktos pedagogu vispārējos pienākumus;
           • īstenot citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības izglītojanā izglītošanas nodrošināšanā.

    

   15. Kārtība, kādā izglītojamos, pedagogus un vecākus iepazīstina ar Noteikumiem.
       • Pedagogus ar Noteikumiem iepazīstina Ģimnāzijas direktors vai viņa pilnvarota persona;
       • Izglītojamos ar Noteikumiem iepazīstina pedagogi pirmajā septembra nedēļā. Noteikumi tiek pārskatīti un pārrunāti papildus pēc vajadzības, ja radusies Noteikumu pārkāpumu situācija;
       • Vecākus ar Noteikumiem iepazīstina izglītojamiem iestājoties Ģimnāzijā un pēc vajadzības arī vecāku sapulcēs.

    

   16. Grozījumi Iekšējās kārtības noteikumos.
       • Grozījumus Noteikumos var ierosināt Ģimnāzijas direktors, Skolēnu padome, Pedagoģiskā padome, Ģimnāzijas padome un Ģimnāzijas dibinātājs.
       • Grozījumus Noteikumos Ģimnāzijas direktors apstiprina ar rīkojumu.

    

   17. Noslēguma jautājumi.

   Ar šo noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušus ar Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktora 2016.gada 31.marta rīkojumu Nr. 1-19/12.2 apstiprinātos Rīgas Katoļu ģimnāzijas iekšējās kārtības noteikumus.

    

Bibliotēka apkalpo visus 1. – 12. klases skolēnus, pedagogus un pārējos skolas darbiniekus bez maksas.
Pierakstoties bibliotēkā, jāaizpilda lasītāja formulārs un jāiepazīstas ar bibliotēkas izmantošanas noteikumiem, un ar parakstu jāapstiprina šo noteikumu ievērošana.
Bibliotēkas lietotājiem jāsaudzē iespieddarbus, nedrīkst tajos izdarīt nekādas atzīmes, pasvītrojumus, locīt lapas. Saņemot grāmatas, tās jāpārbauda un par bojājumiem jāziņo bibliotekāram.
Bibliotēkas lietotājiem uz mājām izsniedz ne vairāk kā 3 grāmatas uz laiku līdz divām nedēļām, laikraksti un žurnāli izmantojami uz vietas bibliotēkas lasītavā.
Retas grāmatas, uzziņu literatūru (enciklopēdijas, vārdnīcas utml.) un citu bieži pieprasītu izdevumu vienīgos eksemplārus uz mājām neizsniedz.
Bibliotēkas lietotājs no jauna var saņemt grāmatas u.c. materiālus tikai tad, kad ir atnesis atpakaļ iespieddarbus, kuru lietošanas laiks ir beidzies.
Grāmatas lasīšanas laiku pēc lasītāja lūguma var pagarināt, ja šīs grāmatas nepieprasa citi lasītāji. Savukārt, ja tas ir daudz pieprasīts iespieddarbs, tā lasīšanas laiku bibliotekāram ir tiesības saīsināt.
Nozaudētais iespieddarbs jāaizvieto ar 2 tikpat vērtīgām un saturiski līdzīgām grāmatām vai arī jāsamaksā sods dubultā apmērā no grāmatas vērtības, bet ne mazāk par 5 eiro.
Bibliotēkas grāmatas jāsaglabā tīras un kārtīgas, tās nedrīkst tīši bojāt. Par sabojātām grāmatām (sazīmētu, saplēstu, sasmērētu utt.) jāmaksā sods, kura apmērs atkarīgs no grāmatas vērtības un sabojātības pakāpes (minimālā summa – 0, 70 eiro).
Mācību gada beigās visas no bibliotēkas saņemtās grāmatas jānodod bibliotēkā, kamēr tas nav izdarīts, liecību, apliecību, atestātu par skolas beigšanu neizsniedz.
Bibliotēkā jāievēro klusums. Ja šis noteikums tiek pārkāpts, bibliotekāram ir tiesības lūgt to, kurš to neievēro, bibliotēkas telpas atstāt.
Meklējot plauktos grāmatas, jāizmanto atdalītājs, kuru ievieto izņemtās grāmatas vietā, lai pēc tam precīzi tajā pašā vietā grāmatu ievietotu atpakaļ, ja tā tomēr netiks izmantota.
Bibliotēkas telpās ārpus laika, kad tā atvērta lasītājiem, bez bibliotekāra ziņas ieiet un izmantot iespieddarbus, kā arī tos iznest ir aizliegts.

Par datoru izmantošanu bibliotēkā

Bibliotēkas pamatfunkcija ir būt informācijas centram, tādēļ datorus izmantot drīkst tikai informācijas meklēšanai un apstrādei, kas saistīta ar mācību procesu.
Internetu drīkst izmantot arī personīgā e-pasta apskatei, izņemot vietni „draugiem.lv”.
Pie datoriem aizliegts spēlēt datorspēles.
Lai skatītos videomateriālus dažādās interneta vietnēs, piemēram, „youtube.com”, bibliotekāram jāiesniedz skolotāja rakstisks apliecinājums, ka tas ir ieteicis konkrēto video apskatīt mācību procesa ietvaros.
Ja bibliotekārs konstatē, ka noteikumi tiek pārkāpti, seko brīdinājums. Ja aizrādījums jāizsaka atkārtoti, tad skolēnam var tikt liegta piekļuve interneta izmantošanai bibliotēkas telpās.

Bibliotēkas darba laiks