Vēsture

Vēsture

Rīgas Katoļu ģimnāzijas ēkas vēsture
kapela
Rīgas Katoļu ģimnāzijas ēkas sākumi meklējami 20.gadsimta sākumā, kad 1900. gada 22. augustā tika izsniegta būvatļauja medicīnas doktoram Ernstam Sokolovskim, kurš te vēlējās ierīkot privātu klīniku. Ēkas arhitekts bija Heinrihs Šēls, kurš citastarp ir bijis projekta autors arī ēkai Doma laukumā iepretim ieejai Rīgas Domā, Medicīnas muzejam un Kultūras ministrijas ēkai. Pirmā stāva jūgendstila vitrāžu, kura vēl joprojām rotā ēkas fasādi, piecus gadus gatavoja meistara Ernesta Toda darbnīcā. Trīsstāvu ēkas celtniecība tika pabeigta 1910. gadā, bet 20. gados klīnikas aizmugurē tika piebūvēta arī kapela, kuras arhitektūra atšķīrās no pārējās ēkas.

Pēc neilga laika – 1924. gadā – šo īpašumu nopirka Rīgas katoļu metropolijas Kūrija, un tā paša gada 12. martā no Aglonas uz šejieni pārcēlās Garīgais seminārs. Apkārt semināram atradās divus hektārus liels dārzs ar vairākām akām un dažādiem kokiem. Semināra teritorijā atradies arī speciāls rotaļu laukums, kroketa laukums, bet ziemā – slidotava. No 1938. gada līdz 1940. gadam te atradās Latvijas Universitātes Romas katoļu teoloģijas fakultāte, Padomju gados ēkā tika ierīkota slimnīca, bet kapela tika izmantota kā kinozāle.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas Rīgas katoļu metropolijas Kūrija 1992. gada maijā atguva ēku savā īpašumā. Tika sakopta ēkas teritorija, atjaunota un iesvētīta kapela, bet 1992. gada 1. oktobrī atklāja Rīgas Katoļu ģimnāziju. Skolas direktore toreiz bija Ieva Ozoliņa-Ozola.

Pirmajā gadā no 1. līdz 12. klasei mācījās 203 skolēni. Katru rītu pirms stundām kapelā notika Svētā Mise. Mācības ilga sešas dienas. Tika mācīti visi pamatpriekšmeti, svešvalodas – angļu, vācu, krievu, franču, un klasiskās valodas – latīņu un sengrieķu. Visās klasēs mācīja šaha spēli. 1. – 4. klašu bērni piedalījās ritmikas nodarbībās, bet 5. – 12. klašu meitenes varēja apmeklēt baleta stundas.

Patlaban mācības skolēniem notiek skolas jaunajā korpusā, kurā darbojas arī Rīgas Katoļu ģimnāzijas pirmskolas izglītības iestāde jeb bērnudārzs. Katrs rīts skolā sākas ar kopīgu lūgšanu, skolēni reizi nedēļā piedalās Svētajā Misē. Paralēli mācībām skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas ārpusstundu nodarbības. Rīgas Katoļu ģimnāzijai ir pa vienai sadraudzības skolai Igaunijā un Slovākijā.

Skolas direktore ir Anna Jermakoviča. Aiz skolas ir sporta laukums, pie skolas ir arī rotaļu laukums Rīgas Katoļu ģimnāzijas pirmskolas izlgītības iestādes bērniem un stāvvieta. Tāpat skolas teritorijā ir draudzes māja, priesteru māja un Rīgas svētās Terēzes no Bērna Jēzus draudzes kapela, kurā notiek Svētās Mises arī skolēniem un skolas darbiniekiem.

Rīgas Katoļu ģimnāzijas ēkas vecais korpuss un pirmā stāva vitrāžas iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Rīgas Katoļu ģimnāzijas heraldikas apraksts Simbolika

Heraldikas centrā ir gaismas avots – Dievs Tēvs, no Kura viss sākas un uz Kuru viss tiecas (simbols – gaismas stari), Dievs Dēls, Kurš ir Vārds, Kurš tapa miesa, Kurā viss ir radīts un pastāv (Jņ 1, 1-14), Kurā ir visa gudrība (simbols – grāmata) (Sīr 1, 1), Svētais Gars, Kurš nolaižas pār pasauli, to dzīvina, svētdara un atjauno (simbols – balodis ar nimbu) (Tit 3, 5; KBK 747). Sekulārā simbolikā gaismas stari un grāmata arī ir gudrības, zinību un izaugsmes simboli.

Zem centrālās kompozīcijas ir Dievmātes Marijas, kura dievišķo gudrību glabāja savā sirdī (Lk 2, 51), un sv. Terēzes no Bērna Jēzus, kura ir skolas un draudzes aizbildne, simbols (simbols – roze).

Ārējā kompozīcijas lokā ietverts skolas nosaukums, kuram pa vidu ir krusts, kas aizgūts no Rīgas arhibīskapa-metropolīta ģērboņa, un simbolizē īpašās arhibīskapa rūpes par skolu.

Augšējos komozīcijas stūros ir fragmenti no vīnogulājiem, kuri simbolizē cilvēka roku darba un zemes augļus, un kurus Svētajā Misē priesteris konsekrē par Euharistiju (Kristus miesu) (KBK 1333). Sekulāri tie simbolizē skolēnus, kuri caur skolā saņemto izglītību un audzināšanu, kļūst par pilnvērtīgām personībām un sabiedrības locekļiem.

Krāsas

Tumši dzeltenā krāsa simbolizē zeltu – godības, svētuma un karaliskuma krāsa, tādēļ visu dievišķo personu un svēto simboli ir šajā krāsā. Iekšējais vairogs un nimbs ir balti – tā ir šķīstības un nevainības krāsa. Ārējā kompozīcijas lokā ir baltas krāsas pāreja uz tumši dzeltenu (zeltu), kas simbolizē kustību no šķīstas bērnības uz svētu briedumu. Sekulāri tā ir izaugsme un pilnveidošanās. Krusts ir tumši dzeltens (zelta), jo pārstāv arhibīskapu (Baznīcu, kas ir svēta). Nav lietota oriģinālā zelta krāsa, lai atvieglotu ikdienišķo heraldikas pielietojumu.

Zaļajā krāsā ir rožlapiņas un fragmenti no vīnogulajiem, kas simbolizē atvērtu uz svētumu dabiskumu (cilvēcību).

Skolas nosaukums un heraldikas kontūras ir melnas un bez heraldiskas nozīmes.

Melnbaltajā ģērboņa variantā melnā un baltā krāsas ir bez heraldiskas nozīmes un lietotas tā, lai labāk harmonizētu kompozīciju. Melnbaltajā variantā heraldiska ir simbolika.

Rīgas Katoļu ģimnāzijas himna

thumb-logo

Teksta versija

Bīskapa Boļeslava Sloskāna muzejs

 

Nākamais pasākums un atlikušais laiks līdz tam:

    RKĢ aicina uz ...

    30

    Sep

Jaunākās ziņas

Attēlu un video galerijas

DSC_0015 1-3
Katolu-gimnazija-1-09-20114 2sept1