Rekolekcijas

Rekolekcijas

By: skola_admin

09-12-2016

,

Kas gan var būt labāks par rekolekcijām? Kad tu tiec izrauts no ikdienas steigas un pienākumu karuseļa un vari pilnībā veltīties Dievam! Gatavošanās iepriekšējā vakarā – kā jau tagad Adventā, kad viss ir gatavošanās! Sākot ar „špikeriem” sirdsapziņas izmeklēšanai un beidzot ar sviestmaizītēm un pateicības dāvanām tiem, kas mūs uzņems. Par visu jāpadomā, un tas jādara kopā ar skolēniem, tā lai viņi redz, lai atceras, kas darāms un pēc tam, kad būs lieli, atkal māca tālāk!
Rīts, kad vienmēr kāds nokavējas (šoreiz es pats!) – viena minūte pāri un māsa Diāna jau zvana… Ak, šī vācu precizitāte! Bet galvenais ir ierasties smaidīgam un pēc sasveicināšanās uzreiz iet uzbrukumā – vai tad jau visi esam, vai tad jau varam doties ceļā? Palūdzamies, sadalāmies pa busiem un, Natālijas kundzes svētīgā smaida un novēlējumi pavadīti, paceļam enkuru.
Vispirms jāver vaļā smagās Doma baznīcas durvis. Mēs jau visi zinām, ka šeit kādu laiku bijušas lielākās ērģeles Eiropā, kamēr kāda Vācijas baznīca mūs apsteigusi! Sānu kapelā uz mums nolūkojas Mozus, ko visi uzreiz pazīst pēc bauslības plāksnēm. Mums izdala dziesmu grāmatiņas un lapiņas. Tezē lūgšanas visiem patīk, jo tās ir vienkāršas, sirsnīgas un dziļas. Pēc tam brālis kopā ar brīvprātīgo komandu mums izstāsta, kas drīzumā gaidāms Rīgā – lielāko daļu jau mēs zinām, bet arvien atklājam jaunas lietas – varbūt izdosies pierunāt vecākus, ka arī pie mums daži jaunieši paliks paļāvības svētceļojumā pēc Ziemsvētkiem? Mūs arī pacienā ar tēju un cepumiem.
Pāri Doma laukumam, cauri kārdinājumu pilnajam tirdziņam, gar „Trim brāļiem”, kas visiem izsauc ovācijas, ap Katedrāles svētdienskolas un RARZI stūri ierodamies Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Priesteris Elvis mums izstāsta aizraujošo klostera un baznīcas vēsturi. Apskatām slaveno fresku, kur Jēzus redzams tikpat vecs kā mēs; Fatimas Dievmātes parādīšanās svētgleznu un pa šaurām riņķveida kāpnītēm uzkāpjam tornī. Attīrījuši sirdis grēksūdzē, svinam Misi – mazā kapela ir tik mājīga! Tēvreizi lūdzamies, sadevušies rokās ap apaļo altāri.
No sirds pateikušies viesmīlīgajam priesterim Elvim, dodamies uz Svētās Ģimenes māju. Lai izlūkotu slepeno pazemes eju, tajā „nejauši” nokrīt cimds, un protams, kādam jākāpj to izcelt ārā. Daiļrunīgie stendi stāsta par neaptverami senu vēsturi, ar tik daudziem gadskaitļiem, ka tā īsti tos nemaz nevar saskaitīt.
Izkāpjot no pagrabstāva, dzirdam skolotājas Intas balsi: tagad būsim klusi! Tomēr izrādās, ka šī balss ir vienai no laipnajām Ģimenes mājas saimniecēm. Viņas mūs pacienā ar siltu citronūdeni, un varam dalīties ar savām maizītēm un citiem gardumiem. Visiem ļoti garšo Natālijas kundzes līdzdotie āboli.
Iebraucot ģimnāzijas pagalmā un kāpjot ārā no busiem, jūtamies noguruši, bet laimīgi un garīgi stiprināti. Paldies māsai Diānai, Tezē brāļiem un jauniešiem, priesterim Andrim Kravalim, priesterim Elvim un svētās Ģimenes mājas personālam par brīnišķīgo dienu! Lai Dievs mūs visus svētī!