Pēc ilgāka pārtraukuma tradicionālais Krusta ceļs atkal notiek skolas pagalmā. Šogad īpaši emocionāls arī cita iemesla dēļ: mūsu ģimnāzijā šobrīd mācās vairāki bērni no Ukrainas.
Piedāvājam dažas meditācijas, kuras sagatavojuši skolnieki
Pilāts notiesā Jēzu uz nāvi (3. klase)
Jēzus tika notiesāts uz nāvi… Netaisnīgi notiesāts…
Jēzus nebija ne pie kā vainīgs. Citi Viņam neticēja.
Ja es būtu Jēzus vietā, es justos šausmīgi, un visdrīzāk pretotos. Bet Jēzus nevienam nepretojās, jo zināja, ka glābj mūs.
Viņš ļāva sevi apsmiet, apspļaudīt, spīdzināt un netaisnīgi notiesāt uz nāvi pie krusta.
Visi Jēzus draugi Viņu grūtajā brīdī pameta, pat vistuvākie mācekļi.
Jēzus gāja cauri ellei, lai dotu muvms dzīvību, lai mēs būtu priecīgi.
Lūgsim, lai mēs izturētu, kad piedzīvojam ļaunumu un netaisnību.
Lūdzam, lai neviens netiktu nepatiesi nonāvēts!
Jēzus paņem savu krustu (11. klase)
“Es lūdzu par viņiem; es nelūdzu par pasauli, bet par tiem, ko tu man esi devis, jo viņi ir tavi. Un viss, kas ir mans, tas ir tavs, un kas ir tavs, ir mans, un es esmu apskaidrots viņos. Es vairs neesmu pasaulē, bet viņi ir pasaulē, un es eimu pie tevis. Svētais Tēvs, uzturi tos savā vārdā, ko tu man esi devis, lai viņi ir viens, itin kā mēs,’’ šo sacīdams, Jēzus zināja, kāds liktenis Viņu piemeklēs. Viņš to zināja un padevās, lai glābtu mūs visus. Viņš vēlējās, lai mēs būtu vienoti. Lai mēs necīnītos viens ar otru, bet dzīvotu saticībā.
Tas, kas šobrīd notiek pasaulē un ne tikai Ukrainā vien, ir biedējoši, šausminoši un skumji, bet viennozīmīgi parāda cilvēka patieso dabu. Piedaloties un atbalsot šos notikumus, mēs darām pretēji Jēzus gribai. Pretēji Dieva gribai.
Domāju, ka šodien, dodoties uz savām mājām, pavadot laiku ar savām ģimenēm un dzīvojot brīvā valstī, mums katram vajadzētu padomāt, kā mēs varētu palīdzēt, lai arī citiem būtu šāda iespēja.
Jēzus krīt pirmo reizi zem krusta (9. klase)
‘’Jēzus krīt pirmo reizi zem krusta”, ar to sākas krusta ceļa trešā stacija.
Jēzus krusta smaguma dēļ nokrīt uz zemes. Viņš ar grūtībām cēlās un turpināja iet līdz Golgātai. Neskatoties, ka Jēzus mocījās ar sāpēm un grūtībam, viņš nelūdza palīdzību ne savam Tēvam, ne eņģeļiem, ne arī tiem, kas ar Viņu gāja. Viņš cieta. Bet tajā paša laikā, Jēzus caur savām ciešanām, lūdzās par mums, lai Dievs mūs nesoda un lai tiktu piedodi visi mūsu grēki.
Manuprāt, ja šo notikumu salīdzina vai attiecina uz īsto dzīvi, tad varētu teikt, ka mēs, cilvēki, jeb katrs individuāli esam Jēzus un ka tas krusts, ko mēs nesam, ir dzīves grūtības un pārbaudījumi. Un tāpat kā Viņš, mēs ar savu krustu ejam cauri dzīves ceļam, kas nemaz nav viegli. Tieši otrādi, tas ir ļoti grūti. Mēs arī krītam zem sava krusta smaguma un cenšamies piecelties, lai varētu turpināt. Bet lielākā atšķirība ir tā, ka mums nepietiek spēka, lai mēs kā Jēzus varētu turpināt iet, tāpēc mēs paliekam zem krusta, līdz mums kāds palīdz vai līdz mēs aizejam mūžīgajā mierā. Mēs, cilvēki, esam neaizsargāti, ievainojami, grēcīgi u.tml. Mums vajag palīdzību vai nu no Dieva, vai nu no kāda cita. Jo cilvēki nav tie, kas spēj paši tikt galā, nu varbūt daži, bet tas ir retums. Jēzus bija daudz spēcīgāks un stiprāks par mums, neskatoties, ka Viņam bija vairāk jācieš ne kā mums. Pēc manām domām, jo Jēzus ticēja un zināja, ka Dievs viņam lēma augšamcēlties un ka caur to mēs tiksim atbrīvoti no ciešanām. Kristus bija tas, kas nesa krustu, kurā bija visas mūsu grūtības, grēki un dzīves pārbaudījumi. Tā Viņš mums tajā laikā palīdzēja. Un pēc viņa augšāmcelšanās, vairs nebija neviena, kas nestu mūsu krustu. Es arī dzīvē cenšos nest savu krustu un nekrist zem tā. Bet vienai tas ir grūti, tāpēc man ir palīdzība. Un es apbrīnoju Jēzu, ka neskatoties, ka mēs (un arī, jūdu tauta) bijām tie, kas lika viņu piesist krustā, viņš mums palīdzēja.
Jēzus otro reizi pakrīt zem krusta (5.b klase)
Redzu Jēzus tiek notiesāts, briesmīgi… Jēzum tagad jānes krusts, viņš ir pilnīgā bezpēkā, ļaudis, kas viņam sekoja, ir bēdīgi. Jēzus pakrīt otrreiz, viņš nedrīkst nomirt ceļā uz Golgātu. Godīgi sakot – es negribētu būt Jēzus vietā, bet mums katram tajā pašā laikā vajadzētu būt viņa vietā, jo esam daudz grēkojuši un šis būtu piemērotākais sods. Bet tomēr Jēzus un Dievs mūs mīl, tādēļ šādi bija lemts notikt.
Un šis viss, kas notika pirms 2000 gadiem tagad un vienmēr ir bijis garīgi un fiziski, piemērs: Ukraina...
Daļēji esmu ukrainiete un mani radi dzīvi vai miruši Ukrainā, es to nezinu, bet mums visiem šajā laikā jāturas kopā un jādomā par Jēzu.
Jēzu gulda kapā (7. klase)
Daži cilvēki ir ļoti nežēlīgi. Dievs nāk pie viņiem miesā, bet viņi Dievu sit krustā.
Šo notikumu var sasaistīt ar šī brīža šausmīgajiem kara mirkļiem Ukrainā, no kuriem dažiem ir izdevies izbēgt, bet ļoti daudz cilvēku turpina ciest.
To redzēt ir skumji, tomēr varam būt mierīgi, jo esam droši, ka
Jēzus “nāvi uzvarēja ar nāvi”.
Kommentare