Parasti bērni skolas gaitas sāk septiņu gadu vecumā, tomēr daržreiz gadās izņēmumi – vēcāki vēlas, lai bērns apmeklē skolu agrāk vai vēlāk. Katrs bērns ir individuāls, tāpēc mēģinājām apkopot ieteikumus, lai noteiktu bērna gatavību skolai.
Bērna psiholoģiskā gatavība skolai ietver gan pietiekamu zināšanu, gan prasmju līmeni, taču ir vēl daudzi faktori, kam ir jāpievērš uzmanība, piemēram, vai bērns grib iet uz skolu, un kādas ir viņa gaidas saistībā ar šo jauno – skolnieka lomu. Tāpat būtiski noskaidrot vai bērnam ir pozitīva attieksme pret skolu un mācīšanos.
Bērna gatavība skolai ietver arī informāciju vai viņš ir patstāvīgs, pacietīgs, neatlaidīgs, mērķtiecīgs, zinātkārs un motivēts iet un darīt,
vai skolā nepazudīs — nestāvēs malā un neraudās, ja būs jādara kaut kas tāds, ko viņš neprot, piemēram, noskaidrot ceļu uz sporta zāli, pašam ātri apģērbties vai paēst. Svarīgi, lai topošajam skolēnam nepiemīt bailes sākt, mēģināt un arī zaudēt. Lai zaudējumi viņu nesatriec, lai viņam ir svarīgi piedalīties, nevis tikai uzvarēt.
Mēs pieaugušie bieži domājam, ka tieši intelektuālās zināšanas ir galvenais faktors gatavībai skolai, taču patiesībā tieši personības, sociālā un fiziskā attīstība ir tie faktori, pēc kuriem varam teikt, ka bērns ir gatavs doties uz skolu, un tikai pēc tam ir lasītprasme un spējas rēķināt. Situācijās, kad bērns apjūk, svarīgi mums pieaugušajiem paiet solīti pretī un iedot virzienu, lai pats bērns var atrast atbildi. Tas viņam dod papildus gandarījumu, ka viņš var, kas savukārt, ietekmē viņa turpmāko pašvērtējuma attīstību.
Kā minēju, ārpus intelektuālajām prasmēm, daudz svarīgākas ir presonības un sociālās prasmes, piemēram, svarīgi kā bērns sadzīvo ar vienaudžiem, vai spēj iekļauties kolektīvā, iegūt jaunus draugus un nebaidās no nepazīstamiem bērniem, un skolotājiem. Lai bērns labāk iejustos sociālajā vidē, būtiski, lai viņš spētu just citiem līdzi, spētu palīdzēt, un lūgt palīdzību. Lai skolas gaitas būtu veiksmīgas svarīgi, lai bērns uztver un spēj darboties pēc pieaugušo norādījumiem. Bērnam ir jāsajūt arī vecāku atbalsts, lai viņam būtu drosme gan sevi pierādīt, gan aizstāvēt, ja tas nepieciešams.
KAS IETEKMĒ BĒRNA VĒLMI MĀCĪTIES
Jāņem vērā, ka ne visi bērni spēj uzreiz pieņemt prasības, ko izvirza jaunā vide skola.
Bērna vēlēšanos mācīties pozitīvi var ietekmēt:
viņa vecāku pozitīvā attieksme pret mācībām, skolu (arī brāļu, māsu).
vēlme būt līdzīgam tiem bērniem, kas jau apmeklē skolu (brāļi, māsas, kaimiņi).
skolas dzīves ārējā atribūtika – skolas soma, penālis, burtnīcas u.c.
vēlme iegūt jaunus draugus. Nav noslēpums, ka bērni uz skolu iet, lai satiktu savus draugus un zināšanu apguve ir tikai otrajā plānā J
KĀ PALĪDZĒT BĒRNAM KĻŪT PAR SKOLNIEKU?
Radiet savam bērnam pozitīvu iespaidu par skolu. Tas nepieciešams, lai bērns jaunajos apstākļos justos komfortabli. Veidojot priekšstatu par skolu, noder vecāku atmiņas par pašu skolas gaitām, mīļākajiem skolotājiem, fotogrāfiju apskatīšana, televīzijas pārraižu apspriešana, pasaku un sakāmvārdu lasīšana, kur tiek izceltas zināšanas kā vērtība.
Pārdomājiet, kas mājās tiek runāts par skolu. Pat ja ģimenē jau ir kāds skolēns, kam skolā varbūt mazliet neveicas, topošā pirmklasnieka klātbūtnē neizsakiet negatīvas piezīmes.
Negaidiet no sava bērna pārāk daudz. Pieņemiet viņu ar viņa grūtībām, garastāvokļa maiņām, uzvedību, zināšanām un pacietīgi darbojieties kopā ar viņu.
Svarīgi radīt bērnā motivāciju, lai viņam rastos vēlēšanās mācīties un uzzināt kaut ko jaunu un noderīgu. Šeit var palīdzēt vecāku stāstījumi par skolu, skolotājiem un zināšanām.
Piedāvājiet bērnam uzzīmēt, kādu viņš iztēlojas skolu, skolotāju. Pēc tam pārrunājiet ar viņu par skolu, draugiem. Iespējams, bērnam radīsies jautājumi, uz kuriem būs iespējams tūlīt pat arī atbildēt.
Atcerieties: tas, ko bērns dzird par sevi, ir nozīmīgi viņa pašvērtējuma izveidē. Ievērojiet bērna veiksmes un centienus, neaizmirstiet pateikt pozitīvas lietas par viņu – tas palīdzēs viņam justies stipram un spējīgam
Nesalīdziniet sava bērna panākumus ar citiem bērniem, tāpat arī nenopeliet citu bērnu paveikto viņa klātbūtnē.
Katru dienu atrodiet laiku, lai aprunātos un padarbotos ar bērnu (spēlētos, mācītos, lasītu). Tas ir svarīgi īpaši pirmajos skolas gados.
Kad bērns uzsāk skolas gaitas, ar viņu ir jāapspriež arī individuālās drošības jautājumi. Tas ļaus bērnam būt drošākam un pārliecinātākam neparedzētās situācijās. Atkārtojiet vēlreiz bērna drošību uz ielas un mājas. Ar savu piemēru māciet, kā jārīkojas.
Uzticiet bērnam mājās jau lielākus ikdienas pienākumus un darbus – tādus kā nomazgāt traukus, saklāt galdu, sakārtot savu istabu, palīdzēt dārzā u.c. Esiet stingrs un prasiet, lai pienākumi tiktu izpildīti.
Neaizmirstiet katru dienu pateikt savam bērnam, ka jūs viņu mīlat un lepojaties ar viņu.
Nākamā vasara Jums un bērniem būs īpašu satraukumu pilna- jāpērk skolas soma, rakstāmpiedrumi, sporta tērpi u.c., taču mēs Jums novēlam atrast brīvu laiku, lai izrautos no ikdienas rosības un pavadītu laiku kopā.
Aptaujājot pusaudžus par viņu labākajām atmiņām no bērnības, visvairāk tiek pieminēti brīži, kas pavadīti kopā ar vecākiem!
Agita Alksne, RKĢ psiholoģe
コメント